In memoriam Ināra Gintere (25.03.1934- 25.05.2025)
27.05.2025

---

Tā aiziet mūsu mīļie,

Aiziet no ikdienas rūpēm

Mierā un klusumā prom,

Paliek vien dvēseles gaisma...

/A. Elksne/

26.maija rīts Latvijas baleta sabiedrībai un arī Latvijas Ordeņu brālībai atnesa skumju vēsti — 25. maijā mūžībā devusies viena no 1952. gada “zelta izlaiduma” spožākajām baleta solistēm — Ināra Gintere. 2024. gadā viņa tika uzņemta Latvijas teātra Zelta fondā. Saņēmusi valsts augstākos apbalvojumus, bet visaugstākais apbalvojums Inārai Ginterei vienmēr bija skatītāju prieks par viņas sniegumu. 

Mākslas pavedieni ap mazo Ināru sāka vērpties jau agrā bērnībā. Viņas vecāki paši nebija mākslinieki, taču dziļi mīlēja mākslu un pamanīja meitas dabisko plastiskumu un kustību grāciju. Tādēļ viņi nolēma viņu aizvest uz Operas un baleta teātra baleta studiju, kur pie skolotājas Marinas Sizovas sākās pirmie soļi grūtajā, bet skaistajā dejas ceļā.

Neskatoties uz grūtībām, mācības deva gan prieku, gan kādu asaru. Jau pirmajā audzēkņu konkursā, dejojot kopā ar Haraldu Ritenbergu, Ināra izcīnīja pirmo vietu. Drīz pēc tam sākās prakse baleta izrādēs — tas bija liels pārdzīvojums stāvēt uz lielās skatuves. Pirmie skatuves “ugunskristības” piedzīvotas baletā “Sārtais ziediņš”.

Skolas gadi aizritēja neatlaidīgā darbā, un pienāca ilgi gaidītais izlaidums no Horeogrāfijas vidusskolas. Izlaiduma vakarā Ināra Gintere un Haralds Ritenbergs dejoja pas de deux no Minkusa baleta “Dons Kihots”. Komisijas lēmums bija vienbalsīgs — teicami. No tā brīža sākās patstāvīgais mākslinieces ceļš.

No 1952. līdz 1976. gadam Ināra Gintere bija Latvijas Nacionālā operas un baleta teātra soliste. Viņas plašajā repertuārā bija vairāki desmiti lomu. Ināra Gintere spoži mirdzēja vadošajās lomās un vienlīdz meistarīgi prata radīt spilgtus, mākslinieciski niansētus tēlus dažādās raksturlomās. Baleta vēsturniece Ija Bite savulaik rakstīja, ka Ināras Ginteres starojošā sirsnība un gaišā piemīlība likusi laikabiedriem viņu dēvēt par latviskāko balerīnu.

Daudz laika prasīja treniņi, mēģinājumi un darbs pie lomām. Neaprakstāms bija jaunās mākslinieces prieks, kad viņai uzticēja Flēras lomu baletā “Esmeralda”. Skatītāji Ināras sniegumu uzņēma sirsnīgi un ar sajūsmu.

Gatavojoties Latvijas literatūras un mākslas dekādei Maskavā, tika no jauna iestudēts A. Skultes balets “Brīvības sakta”, kurā Inārai uzticēja Leldes lomu. No tā brīža viņas karjera turpināja strauji augt.

Pelnrušķīte, Raimonda, Mirta, Annele, Nelima, Frīgija, Kilina un daudzi citi tēli — ap septiņdesmit nodejotas lomas Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuvē. Apceļota pasaule, gūta skatītāju, kolēģu un audzēkņu mīlestība un atzinība.

Pēc dejotājas karjeras beigām Ināra Gintere savas zināšanas un pieredzi sniedza topošajiem dejotājiem Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā. 

Kad aktīvā darba dzīve jau bija aiz muguras, vairāk laika varēja pabūt kopā arī ar Latvijas Ordeņu brālības biedriem. Tagad varam būt kopā vairs tikai savās domās un siltās atmiņās.

Lai Inārai Ginterei gaišs ceļš mūžībā. Visdziļākā līdzjūtība piederīgajiem.

 

 

Izvadīšana no Krematorijas Lielās zāles 2. jūnijā pl.15.00