In memoriam Kristaps Juris Keggi (9.08.1934-4.07.2023)
11.07.2023
Kristaps Juris Keggi (9.08.1934-4.07.2023)
Kad Latvijā dziesmu svētkos visapkārt tik daudz prieka un krāsu, kad visskumjākā liekas iespēja, ka varbūt līs, tad kopā ar rietumu vējiem atnāca kāda vests, kas katram mākonim apvilka skumju un tumšu maliņu - mūžībā devies Kristaps Juris Keggi – izcils ārsts, daudzu jo daudzu traumatologu skolotājs un liels mecenāts. Viņa dzīves stāsts kopā ar paša sarūpēto arhīvu glabājas Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, kuram to ārsts dāvināja, savā 80 gadu jubilejas reizē viesojoties Latvijā. Viņa dzīves nemateriālais devums nav ne saskaitāms, ne aprakstāms – tie ir simti, pat tūkstoši, ārstētu un izārstētu cilvēku likteņu, tie ir simti un tūkstoši jauno ārstu, kam Kristaps Keggi ir palīdzējis izprast ārsta darba nianses, apgūt jaunas terapijas iespējas traumatoloģijā ortopēdijā.
Kristaps Juris Keggi dzimis 1934. gada 9. augustā Rīgā ķirurga Jāņa Keggi ģimenē. Viņa vectēvs bija folklorists, pedagogs un mācītājs Ludis Bērziņš (1870–1965). Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā kopā ar ģimeni Kristaps devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1949. gadā pārcēlās uz ASV. Studēja medicīnu Jeila Universitātē (1951-1959), bija Jeila-Ņūheivenas Universitātes slimnīcas (Yale-New Haven Hospital) rezidents, 1964. gadā ASV Ortopēdisko ķirurgu valde viņam piešķīra ortopēda sertifikātu. Vienu gadu Kristaps Keggi piedalījās Vjetnamas karā (1965—1973) kā kara ārsts mobilajā militārajā hospitālī. 1966. gadā sāka strādāt Jeila Universitātē, izveidoja inovatīvas videolekcijas ortopēdiskajā ķirurģijā. 1989. gadā viņš kļuva par Jeilas Universitātes ortopēdijas un rehabilitācijas klīnisko profesoru. Viņš ir bijis vecākais pētnieks Jeilas Medicīnas skolā. Strādājis par Locītavu aizstāšanas centra direktoru Jeilas-Ņūheivenas slimnīcā. Bijis Voterberijas slimnīcas Locītavu ortopēdiskās rekonstrukcijas centra direktors. Praktizējis ortopēdisko ķirurģiju Svētās Marijas slimnīcā (1969-1989) un Voterberijas slimnīcā (1969—2018). 2008. gadā viņu ievēlēja par Jeila Universitātes pilntiesīgu profesoru, bet 2010. gadā viņam piešķirts ortopēdijas un rehabilitācijas emeritus profesora statusā.
Kopš 1987. gada Kristaps Keggi regulāri apmeklēja Latviju, kur veica paraugoperācijas, vadīja seminārus, lasīja lekcijas. 1988. gadā viņš ASV nodibināja Keggi Ortopēdijas fondu, kas atbalstīja daudzu pasaules valstu ārstu un māsu izglītības projektus, tai skaitā arī Latvijas. 1989. gads ir īpašs arī Latvijai, jo Kristaps Keggi piedalījās Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa organizēšanā Rīgā. 1990. gadā Jūrmalā Kristaps Keggi nodibināja sava vectēva Luda Bērziņa memoriālo muzeju mājā, kurā no 1934. līdz 1944. gadam dzīvojis Ludvigs Ernests Bērziņš. 1991. gadā Kristaps Keggi piedalījās Pasaules latviešu zinātnieku kongresa organizēšanā Rīgā. 1994. gadā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs un Latvijas Zinātņu akadēmija viņam piešķīra Paula Stradiņa balvu.
Kristaps Keggi bija apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru, bija Latvijas Ordeņu brālības biedrs, viņš ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes Goda doktors, P. Stradiņa balvas laureāts, Latvijas Ārstu biedrības Goda biedrs, saņēmis Atzinības rakstu no Latviešu Ārstu un zobārstu apvienības, kuras biedrs bija vairākas desmitgades. Kristaps Keggi bija viens no svarīgākajiem pamatakmeņiem, kas palīdzēja Latvijas medicīnai Atmodas laikā sasniegt starptautisku līmeni. 2017. gadā arī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis novērtēja Kristapa Keggi ieguldījumu Latvijas medicīnā, izglītībā, sportā un kultūrā un pasniedza viņam Prezidenta īpašo Cildinājuma Rakstu. Par Kristapu Keggi 2022. gada 9. Latvijas Ārstu kongresā varējām skatīties dokumentālo filmu “Kristapa Keggi daudzās dzīves”. 2022. gada nogalē dienas gaismu ieraudzīja Kristapa Keggi paša stāsts par savu gadsimtu - grāmata “ My Century: A memori of war, peace and pioneering in the operating room”.
2023. gada jūlijā sākas vēl viena Kristapa Keggi dzīve – dzīve mūžības laukos, kur mēs visi reiz viņu atkal satiksim.
Dziļā līdzjūtībā visai ģimenei un visiem mums, kas zināja un pazina šo izcilo cilvēku!
Atpakaļ
