Iznākusi LOB biedres Lias Guļevskas grāmata par leģendāro Nacionālā teātra aktieri JĀNI KUBILI
26.10.2016

---

Grāmatu apgāds „Jumava” laidis klajā LOB biedres Lias Guļevskas un teātra kritiķes Lilijas Dzenes grāmatu „JĀNIS KUBILIS –„Kad gadiem es pāri skatos”.  Viens no tautā viskarstāk pielūgtajiem aktieriem, Nacionālā teātra premjers, kura personā fokusējas Latvijas teātra vēsture vairāk nekā pusgadsimta garumā. Dievs bijis ļoti dāsns, tieši Latvijai dāvājot lepno, romantisma pilno Mīlestības aktieri, kā viņu nosaukusi L.Dzene. Un šīs Mīlestības Augstā dziesma bija Pablo spāņu dramaturga A. Kasonas lugā „Trešais vārds”. Dzīvība, Nāve un trešais vārds - Mīlestība! Katrs no šiem vārdiem jau ir ar milzīgu svaru. Kubilim vēl šodien nāk klāt pateicīgie skatītāji, nevarot viņu šajā lomā aizmirst. Kopā ar savu liktenīgo partneri Antru Liedskalniņu viņi pēc gadiem jaunā spirāles lokā atgriezās pie trešā vārda arī izrādē „Hamilkara kungs”. Uz  sava vienīgā - Nacionālā teātra skatuves J.Kubilis nostrādājis 50 gadus, nospēlēdams pāri par 140 lomām, no kurām lielā pārsvarā  - pozitīvās, lai gan viņš ar lielu patiku darbojies arī komēdijās. Neaizmirstamākie tēli – Joske, Smels Kulamba, Hermanis, Krauklīšu Pēteris, Pablo, Klaids Grifitss, Hamlets, Krustiņš, Mocarts, Marats, Ģirts Pakalns, Fičūrs, Luijs XIV, Hamilkara kungs, Longins Laukmanis.

Aktiera personības veidošanā ļoti liela ietekme bijusi viņa bērnības iespaidiem un, protams, režisoriem. Aktiera gaitu sākumā J.Kubilis strādājis ar Žani Katlapu, Alfrēdu Amtmani - Briedīti, Veru Baļunu, Jāni Zariņu, vēlāk arī ar  Alfrēdu Jaunušānu un Mihailu Kublinski.

Jāņa Kubiļa talantu, viņa neparasto, skaisto balsi daudz tika izmantojis arī Latvijas radiofons, kura fonotēkā glabājas neskaitāmi aktiera ieraksti.

Sākoties Atmodai, Nacionālais teātris bija šīs brīvestības atgūšanas avangardā - pirmie virs teātra ēkas nomainīja ģerboni, aktīvi piedalījās mītiņos… Šajā pulkā bija arī Jānis Kubilis, sakot, ka toreiz visi ļoti labi jutušies, iekšējs protests aktieros jau bijis visu laiku.

Arī šodien savos 93 gados Jānis Kubilis ir apbrīnojami jauneklīgs  - perfekta atmiņa, stalta stāja, galanta izturēšanās. Dievs mīl mūs visus, bet Kubili kaut kā īpaši, palīdzēdams atrast īsto cilvēku līdzās dzīvē, sastapt tieši savus režisorus un partnerus teātrī, saņemt kritiķu atzinību un nedalītu skatītāju mīlestību.

Grāmatas prezentācija notika Nacionālā teātra Baltajā zālē, tās norisi asprātīgi vadīja aktieri G.Grasbergs un M.Maņjakovs. J.Kubili  sveica eksprezidents G.Ulmanis ar kundzi A.Ulmani, teātra kritiķis V. Hausmanis, draugs un kaimiņš, komponists R.Pauls, kolēģi M.Zemdega, R.Garne, U.Dumpis, maizes cepējs N.Skauģis, daudzi  jo daudzi leģendārā aktiera cienītāji, kolēģus ieskaitot.

Grāmata veidota divās daļās. Pirmā – Lias Guļevskas „Aktiera Jāņa Kubiļa ceļojums laikā”, otrā – L. Dzenes „Aktiera Jāņa Kubiļa atbildes”, kas ir 1984. gada izdevniecības „Liesma”, atkārtots izdevums.

Savā radošajā mūžā Jānis Kubilis saņēmis ne tikai bezgalīgu skatītāju cieņu un mīlestību, bet arī daudzus oficiālus apbalvojumus:1956. gadā - Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks, 1965. gadā - Latvijas PSR Valsts prēmija par Mocarta lomu A. Puškina "Mocarts un Saljeri" inscenējumā un Lorkas lomu Žaņa Grīvas lugā "Noziegums Granādā", 1966. gadā -  Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukums, 1987 .gadā Alfrēda Amtmaņa-Briedīša prēmija par lomām izrādēs "Sarkanmatainais kalps" un "Nirnberga 1948", 2002. gadā - IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis, 2005. gadā - „ Spēlmaņu nakts” balva par Mūža ieguldījumu teātra mākslā. 2014. gadā  J. Kubilis uzņemts mūsu Teātra Zelta fondā un pelnīti ierindots Latvijas nacionālo dārgumu sarakstā.

Jautāts par dzīvi šodien mūsu leģendārais vecmeistars atbild, ka diemžēl vienmēr nevar runāt tikai par pozitīvo un skaisto. Klausoties radio, skatoties TV un mēģinot izsekot presei, visur viens -  „Likumi neeksistē, līgumi neeksistē, mana ticība ir vislabākā, tās dēļ es varu nogalināt…”  „Kur mēs tā aiziesim?”- viņš jautā. Pēc Kubiļa domām ļoti skaisti pateicis profesors Leons Taivāns, kuru aktieris ciena: „ Kur jūs meklējat Dievu? Nemeklējiet Dievu ar prātu! Dievs ir Mīlestība! Meklējiet Dievu caur labestību, caur sirdi, caur mīlestību.” Šiem vārdiem viņš absolūti piekrīt. Vairāk citam citu saprast! Tad varbūt pasaulē vēl ko varēs pagriezt par labu, kaut ko apturēt. Pēc Kubiļa domām, neskatoties uz visādām nebūšanām, Latvija pagaidām ir Dieva ausī, mums vajadzētu biežāk to atcerēties. Vai tiešām spējam vienoties tikai kopējā nelaimē? Kā pasaciņā  - mežs deg, vilks ar zaķīti stāv kopā, trīc abi... Ne viss viņu apmierina arī mūsdienu teātrī, lai gan ir skatītas arī labas izrādes. Bet viņš tic Latvijas teātra atdzimšanai jaunā spirāles lokā, kad sadzīves putas vairs netiks pasniegtas kā mūžīgas vērtības. Jau visa cilvēku dzīve ir teātris, diemžēl ne vienmēr pats tīrākais. Vai tieši tādēļ cilvēka sirds nealkst redzēt patiesas jūtas vismaz uz skatuves? Viņš ir vienisprātis ar dzejnieku Leonu Briedi, ka „…mūsu jūtu rokraksts kļuvis nesalasāms.”

Par spīti visam Jāņa Kubiļa negrozāma pārliecība tomēr joprojām ir: „Paliek vienīgi mūžīgā Mīlestība, kas ir katra laba darba pamatā. Mīlestība, kas pārdzīvo mūs.”

Lia Guļevska

Ielādēju...