Jānis Vasarietis mūžībā (03.08.1922-26.05.2024)
29.05.2024

---

Svētdienas, 26. maija vakarā Jānis Vasarietis aizgāja pa sava mūža vasaras ceļu. No tā brīža viņa dienas jāskaita ne vairs uz priekšu, bet atpakaļ līdz 1922. gada 3. augustam, kad brīvās Latvijas ministra, arī diplomāta Fridriha Zommera (vēlāk Vasarieša) ģimenē piedzima puika, kuram vecāki deva vārdu Jānis. Neviens nekad – arī pats Jānis Vasarietis – nevarēja paredzēt, ka nodzīvos 101 gadu no vasaras līdz vasarai. Gaišu mūžu, tomēr nevar dēvēt to par bezgalīgu vasaru. . 

 

Jānim Vasarietim bija lemts viņa paaudzes skarbais liktenis. Otrā pasaules kara laikā ierindnieks Vasarietis dienēja Grobiņas Aviācijas nakts bumbvedēju pulkā un vēlāk, pēc Atmodas, pulcēja dienesta biedrus, ar kuriem kopā kaujās bija nogājis no Grobiņas līdz Kēnigsbergai. Tad – krievu gūsts, vergu darbs kanāla rakšanā un kādas sievietes pasniegta garoza dzīvības maizes vērtībā. 

 

Divdesmit piecus gadus Jānis Vasarietis bija skolotājs. Viņu atcerēsies daudzi, kuri mācījušies Rīgas 50. vidusskolā, Pumpuru vidusskolā Jūrmalā, Iecavas, Jaunlutriņu un Pampāļu skolās. Tomēr slavu Latvijā un atzinību pasaulē Jānis Vasarietis ieguva, radot 260 jaunas liliju šķirnes. Vasarietim nepatika, ja viņu dēvēja par selekcionāru, jo: “Selekcionārs izvēlas labāko variantu un to pavairo, bet jaunu šķirni izveido hibrīdists.” Vēl viņš teica, ka visgrūtāk esot izdomāt katrai šķirnei nosaukumu. Tas gan izklausījās nedaudz klīrīgi, jo vārdi ir daiļrunīgi un iztēli rosinoši, piemēram: ‘Rīta Stunda’, ‘Mēnessmeitiņa’,’ Eiforija’, ‘Sudrabnauda’, ‘Versija’, ‘Lāga Zēns’, ‘Rudais Runcis’, ‘Vīna Pokāls’. Bet vispopulārākā – ‘Saules Meita.’ Pēc tam, kad 2007. gada vasarā Dainu kalnā tauta veidoja Ziedu sauli pateicībā Vairai Vīķei- Freibergai par astoņiem gadiem Valsts Prezidentes amatā, Jānis Vasarietis teica: “Sievas klēpjiem nesa manu ‘Saules Meitu’! 

 

Par mūža darbu Jānis Vasarietis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 

 

Visu 260 liliju attēlu albumu viņš atdeva glabāšanā Staburaga pagasta bibliotēkai, jo Staburaga pagastā vadīja savus astoņdesmitos, deviņdesmitos gadus. Joprojām rosīgs, ļaužu iecienīts, gaišu humoru bārstīdams, realizēja nopietnas lietas: sacerēja Staburaga pagasta himnu un iecerēja dienliliju stādījumu. Sākumam deva vairākus simtus savu stādu, tad aicināja talkā sekotājus un kolēģus, šo puķu audzētājus, un pie Staburaga piemiņas akmens “Dieva auss” izveidojās Latvijā lielākais Dienliliju dārzs. Drīz tas izplauks visā krāšņumā, jo dienlilijas ir vasaras puķes. Tās sauc arī par dienziedēm – katrs zieds dzīvo tikai vienu dienu, toties katrs cers spēj izauklēt pat simt ziedu. 

 

Šis dārzs glabās Jāņa Vasarieša piemiņu tāpat kā mēs visi, kas Jāni pazinām un sildījāmies viņa labestībā. 

 

Māra Svīre