Kritušiem varoņiem
11.11.2021
Kritušiem varoņiem
Karogs, slīgsti pusmastā,
Sēro tava tēvija,
Dēliem godu atdodot,
Varoņgaru slavinot.
Bija laiks, kad tēvija
Vergu naktī vaidēja,
Svešas varas kalpībā
Tauta cieta nedienā.
Karogs sauca cīniņā,
Zobens važas sacirta,
Tomēr daudzi varoņi
Nesa lielo upuri.
Jūsu slava mūžīga,
Kamēr vien būs tēvija,
Vienmēr latvju audzes ies
Brāļu kapos pateikties!
/Jānis Slaidiņš ,1955. 20. IV/
Brīvības cīņu piemiņa paceļas no gruvešiem
Fotovēsturnieks Pēteris Korsaks stāsta par Līvānu atbrīvošanas pieminekļa rašanos, iznīcināšanu un atjaunošanu.
Daudzi Latvijas brīvības cīņu pieminekļi padomju laikā tika iznīcināti, saspridzinot, nogāžot vai aprokot (kā Lāčplēša piemineklis Jelgavā). Arī Līvānu pieminekļa liktenis bija līdzīgs, to 1958. gada 2. aprīlī sagrieza gabalos, bet nojaukšana ilga veselu mēnesi. Pieminekļa ideja dzima Līvānu pilsētas valdē, kur tika izveidota celtniecības komiteja, kuru vadīja pilsētas galva Jānis Zvanītājs. Tā kā piemineklim līdzekļu neko diži nebija, vāca ziedojumus un, lai būtu lētāk, izvēlējās izmantot lielgabala stobru, kas gulēja dzelzceļa malā kopš Pirmā pasaules kara pie Trepes muižas, ko bija atstājusi krievu armija. Uz lielgabala esot bijis uzraksts krievu valodā, ka tas sver 950 pudus. Lielā svara dēļ esot bijusi problēma kādus 3 kilometrus to atgādāt līdz pilsētas parkam, kur bija iecere to uzstādīt. Pieminekļa ideju izstrādāja 3. Jelgavas kājinieku pulka rezerves kapteinis, arhitekts Pāvils Dreimanis. Būvdarbus veica Daugavpils uzņēmējs Andrejs Gobiņš. 1934. gada 3. oktobrī Līvānu atbrīvošanas 15. gadadienā tika likts pamatakmens. Pieminekļa pamatnē tika ielikta lielgabala lādiņa čaula, kurā ievietoja Līvānu atbrīvošanas vēstures aprakstu, kritušo karavīru sarakstu un monētas no viena santīma līdz vienam latam, kā arī dienas laikrakstus. Piemineklis bija 15 tonnas smags, uzstādīts uz piecpakāpju betona pamatnes un tā augstums bija 7 metri. Granīta plāksnē tika iekalts teksts ar karavīru vārdiem, kas Krituši par Latviju pie Līvānu un apkārtnes atbrīvošanas 1919. gadā. 3. Jelgavas kājinieku pulka karavīri. Pieminekļa celtniecība izmaksāja ap 3500 latu, kas tika savākti ziedojumos. Pirmās padomju okupācijas laikā 1941. gadā pieminekli bija nosmērējuši ar darvu un sabojājuši plāksni un tekstu. Pieminekli neizdevās iznīcināt, jo jau 29. jūnijā Līvānos ienāca vācu karaspēks. Pēc komunstiskā režīma padzīšanas pieminekli sakārtoja un 1941. gada 10. augustā iesvētīja no jauna. Otrās okupācijas laikā 1957. gada 4. oktobrī Līvānu izpildkomiteja pieņēma lēmumu par pieminekļa nojaukšanu, ko atbalstīja LPSR Kultūras ministrija un Ministru Padome ar pamatojumu, ka piemineklis veltīts Latvijas armijas karavīriem, kas 1919. gadā cīnījās pret Sarkano armiju. Te man mazliet jāizsaka arī izbrīns, ka Līvānu piemineklis bijis tik ilgi paciests, kad visā Latvijā lielākā daļa pieminekļu tika iznīcināti jau agros piecdesmitajos gados. 1958. gada 2. jūnijā stobru demontēja un ar diviem traktoriem aizvilka līdz dzelzceļa stacijai, kur to sagrieza metallūžņos un nogādāja pārkausēšanai. Pienāca astoņdesmitie gadi un sākās pieminekļu atdzimšanas posms, ko ievadīja mūsu pieminekļu reabilitācijas iniciatīvas grupas akcijas visā Brīvības cīņu piemiņa paceļas no gruvešiem Fotovēsturnieks Pēteris Korsaks stāsta par Līvānu atbrīvošanas pieminekļa rašanos, iznīcināšanu un atjaunošanu Latvijā Cēsīs, Jelgavā Dobelē, arī Tartū u.c. 1989. gada 10. februārī Andris Grūtups, Voldemārs Šubrovskis, Ivars Redisons un šo rindu autors ieradāmies Līvānos uz tautas sapulci. Pirmais, kas mūs iepriecināja, ka ūdenstornī bija uzvilkts sarkanbaltsarkanais karogs. Mūs sagaidīja Tautas frontes pārstāvis un pieminekļa atjaunošanas entuziasts Karpenko. Zāle bija cilvēku pārpildīta. Jāatceras, ka Latvija vēl bija padomju žņaugos. Šajā reizē man bija jārunā pirmajam un savu uzrunu uzsāku latgaliski, kas daudziem bija pārsteigums un varbūt lielāka pietāte. Es runāju par tautu un latgaliešu likteni, manu dzimtu iznīcināja pastāvošā iekārta. Piemineklim tāpat kā cilvēkiem ir sava biogrāfija un savs liktenis, stāvēt pretī nedienām vai lūzt. Interesanta bija situācija, kad tikām jautājuši, vai zālē ir rajona pārstāvji, tad no zāles beigu rindām kāds atsaucās, tie kas parasti sēdēja prezidijā, bet to vietu bijām aizņēmuši mēs. Šajā reizē tika izveidota iniciatīvas pieminekļa atjaunošanas grupa 11 cilvēku sastāvā. Pieminekļa atjaunošana aizkavējās, jo līdzīgu lielgabala stobru bija grūti sameklēt. Tika panākta vienošanās ar Liepājas pašvaldību, un dāvinātais 19. gs. čugunā lietais un 10 tonnu smagais stobrs nostājās vecajā vietā. Pieminekli atklāja 2004. gada 3. novembrī. Tas izmaksāja 39,000 latu no Līvānu novada domes un Latvijas Aizsardzības ministrijas līdzekļiem un vietējo organizāciju un līvāniešu ziedojumiem.
Publicēts Latvija Amerikānr. 43 2021. gada 13. novembris
Foto: LOB 23. salidojums Līvānos, piemiņas brīdis pie Brīvības cīņās kritušajiem veltītā pieminekļa
Atpakaļ
