LOB 24. salidojums Salaspils novadā
12.09.2022
LOB 24. salidojums Salaspils novadā
27. augusta rītā Latvijas Ordeņu brālības biedri devās uz Salaspils novadu. No Latvijas Zinātņu akadēmijas laukuma, kur pulcējās salidojuma dalībnieki, lielais autobuss visus aizvizināja līdz Rīgavas Mūzikas un mākslas dārzam. Te mūs sagaidīja spožā vasaras saule, gardas brokastis un skaistas saksofona skaņas, ar kurām mūs lutināja Raivo Stašāns. Tā sākās LOB 24. salidojums. Salidojumu atklāja Ordeņu brālības priekšsēdētājs Juris Griķis. Savu dejas soli rādīja kultūras nama deju kolektīva dalībnieki. Siltus apsveikuma vārdus teica Salaspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Raivis Anspaks un nodeva LOB salidojumu ceļojošo zīmi jau nākamās salidojuma mājvietas saimniekam Tukuma novada domes priekšsēdētājam Gundaram Važam.
Salaspilī mums bija iespēja iepazīt divas bagātas un skaistas kolekcijas Daugavas muzeju un Nacionālo botānisko dārzu.
Daugavas muzejs dibināts 1969. gadā, bet apmeklētājiem atvērts kopš 1977. gada. Sākotnēji muzejs bija pazīstams kā Doles Vēstures muzejs, bet ar 1993.gadu kā Daugavas muzejs. Kopš 1996.g. Daugavas muzejs atrodas Salaspils pašvaldības administratīvajā pakļautībā.
Doma par Daugavas muzeja izveidošanu radās sakarā ar ieplānotajiem Rīgas HES celtniecības darbiem. Pirms darbu veikšanas notika izrakumi topošajā ūdenskrātuves teritorijā un rezultātā tika savākts bagāts arheoloģiskais materiāls, kas stāsta par notikumiem Daugavas krastos sākot ar pirmo iedzīvotāju ienākšanu Latvijas teritorijā.
Daugavas muzejs atrodas Doles salas centrā, Sausās Daugavas krastā iepretim Ķekavai novietotā Doles muižas apbūves kompleksa jaunajā kungu mājā. Muižas ēka celta 1898.g.1920. gados muižas pilī tika iekārtota pamatskola, bet kopš 1954. gada zvejnieku kolhoza klubs. 1977. gadā šajās telpās tika atklāts Daugavas muzejs.
Muzeja krājums veidojies, galveno uzmanību pievēršot Daugavas un tās apkārtnes vēsturei, sākot ar pirmo iedzīvotāju ienākšanu Latvijas teritorijā līdz pat mūsdienām. 2010.gada decembrī muzeja krājuma vienību skaits pārsniedza 51 891 (no tām pamatkrājumā 34358 vienību). Vērtīgākās krājuma kolekcijas ir zvejas rīku kolekcija (parka ekspozīcijā atrodas unikāla lašu un nēģu taču konstrukcija), fotogrāfijas par Daugavas amatiem, pastkartes, etnogrāfiskie priekšmeti, kas liecina par iedzīvotāju dzīvesveidu Daugavas krastos.
Nacionālais botāniskais dārzs Salaspilī ir dibināts 1956. gadā, tomēr tā pirmsākumi meklējami jau 18. gadsimtā. Johans Hermanis Cigra (I. H. Zigra), pērkot nelielas, paputējušas dārzniecības, 1798. gadā nodibināja stādaudzētavu, kas 50 gadus vēlāk nonāca Šohu Bēru dzimtas īpašumā. 1836. gadā kāds uzņēmīgs dārznieks, Kristiāns Vilhelms Šohs, izveidoja dārzkopības firmu C. W. Schoch ar sēklu tirgotavu Rīgā un stādaudzētavām Ganību dambī. Paplašinoties Rīgas ostai, to 1898. gadā pārcēla uz Salaspili, kur mūsdienās atrodas Nacionālais botāniskais dārzs.
K. V. Šoha firma iepirka sēklas un stādus pavairošanai no Rietumeiropas, arī no slavenās L. Špēta kokskolas Berlīnē. Pirms I pasaules kara Salaspils kokaudzētava katru gadu pārdeva 50 līdz 60 tūkstošus augļu koku un vēl vairāk krāšņumaugu gan Latvijā, gan Krievijas Eiropas daļā. Neatkarīgās Latvijas laikā gan platības, gan augu daudzveidības ziņā Salaspilī bija lielākā kokaudzētava Baltijas valstīs.
1944. gadā stādaudzētavu nacionalizēja un izveidoja Valsts Augļu koku un ogulāju izmēģinājumu audzētavu. 1947. gadā to pārdevēja par Dārzkopības izmēģinājumu staciju. Tomēr, lai kādas bija pārmaiņas nosaukumos, te, balstoties uz Šoha dārzu bagātīgo pieredzi, plaši audzēja augļu kokus, ogulājus un krāšņumaugus. 1956. gada 1. septembrī tādi Latvijas zinātnieki kā prof. P. Galenieks, A. Kalniņš, J. Sudrabs un akadēmiķis A. Ozols panāca, ka audzētava kļūst par Zinātņu akadēmijas Botānisko dārzu. Par tā pamatu kalpoja audzētavu bagātās augu kolekcijas (vairāk nekā 2000 augu dažādību). Kopējā dārza platība tolaik bija 198 ha (šobrīd 129 ha). 2015. gada. 23. aprīlī tika atklāts jaunais Nacionālā botāniskā dārza oranžēriju komplekss. Tā daudzās fantastiskās augu kolekcijas arī mēs aplūkojām. Un izstaigājām tikai nelielu daļu no plašās teritorijas. Bet starp abām lieliskajām apskates vietām mūs stiprināja gardas pusdienas Daugavas krastā, ko klāja ēdināšanas uzņēmums Nēģis.
Vakarpusē mēs atkal bijām visi kopā Salaspils Kultūras namā, kur mūs gaidīja pārsteigums savas un ne tikai savas dziesmas salidojuma dalībniekiem spēlēja LOB biedrs Valdis Zilveris kopā ar Andri Daņiļenko.
Paldies visiem, kas darīja šo dienu tik krāsainu! Salaspils novadā par piemiņu paliks tēlnieces Vijas Dzintares darinātā skulptūra Baltā bura, LOB pateicības raksti salidojuma organizatoriem un Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka rakstnieka Kārļa Štrāla romāns Karš. Un tiksimies jau 25. salidojumā Tukuma novadā!
Latvijas vēsturē 27. augusts paliks kā karstākā vasaras diena, bet mūsu atmiņās kā sirdi sildošs notikums.
Kamena Kaidaka ( informācija par vēsturi no Salaspils.lv)
Foto: Sandris Kaidaks
https://failiem.lv/u/yc9cn629w
|
Ielādēju...
|
Atpakaļ
