MAIZES DVĒSELI MEKLĒJOT
15.10.2018

---

Š.g.10.oktobrī Gaismas pilī tika atvērta Normunda Skauģa un LOB biedres Lias Guļevskas grāmata „Maizes dvēseli meklējot”. Grāmata tapusi kā veltījums maizniekmeistara dzimtā Babītes pagasta vēsturei un cilvēkiem, kuriem bijusi liela nozīme Normunda personības izveidē, tā sniedz ieskatu maizes tapšanas vēsturē, atklāj neparastus ar maizi un cepējiem saistītus faktus, vēstī par Normunda Skauģa radīto unikālo maizes ceptuvi „Lāči”.

Latviešu pamatēdiens allaž bijusi rudzu maize. Ne tikai pārtikas produkts, bet arī kultūras objekts; neviena cita ēdiena pagatavošanā nav tik daudz tautas zināšanas – ticējumu, maģijas un pareģojumu no mīklas iejaukšanas līdz pat klaipa likšanai uz galda un tā sagriešanai!

Arī mūsdienās rudzu maize ir viens no latviskuma simboliem – cienasts viesiem, kas grib iepazīt latviešu kultūru, ciemu maize, ko vedam pāri savas zemes robežām, mūsu pašu dienišķā iztikšana. Esot tālumā, tieši rudzu maize par mājām atgādina visspēcīgāk.

Kāpēc Latvijā tieši Normundam Skauģim visas otrās brīvvalsts pastāvēšanas laikā lemts būt par vislabākās maizes cepēju, iegūstot popularitāti tālu aiz dzimtās zemes robežām? „Uzņēmumu vadītāju reputācijas topā” atkārtoti iegūti apbalvojumi - „Uzņēmuma vadītājs ar labāko reputāciju”, laikraksta „Dienas Bizness” un Nords Porter Novelli  veidotā Uzņēmumu reputācijas topa ietvaros „Lāči” saņem Latvijas Zaļā punkta balvu „Zaļākais uzņēmums”, piena, maizes un medus svētkos Jelgavā „Gaišā augļu maize” atzīta par Latvijas gardāko maizi utt.  Dažādu šķirņu augstvērtīga maize, grauzdiņi, kēksi, kūkas, tortes, kliņģeri, cepumi, groziņi, konfektes, marmelāde… Kur meklējama šī noslēpuma atslēga? Vai Normunds zina kādus senus buramvārdus, kurus pilnmēness naktīs skaitot, kukulīši paši lec krāsnī?

SKAUĢIS: smaidot  „Viss ir pavisam vienkārši. Vienmēr esmu balstījies uz pamatvērtībām, kas sevī ietver sakoptu vidi – labām lietām ir ilgs mūžs. Tās atceras un piemin paaudzēs.”Lāčos” maize top, ievērojot gadu simtiem koptas maizes cepšanas tradīcijas. Iespējams, esam vienīgā ceptuve pasaulē, kur šīs maizes cepšanas tradīcijas saglabātas visos maizes cepšanas procesos- mīklu raudzē īstās koka abrās, mīca ar rokām, ar rokām veido maizes kukulīti, uzpliķē tam, pārbaudot vai gana labs. Maizi cep īstā, ar malku kurinātā krāsnī. Arī malka kārtota tā, lai katram kukulītim sāniņš ir sasildīts, garoziņa samīļota un viducītis pieķerts. Meistars ar vanaga aci sēž līdzās un gaida, kad  krāsns mute būs tieši tik karsta, cik vajag. Viss ir īsts un dabīgs. No sirds. Pie mums maizīte patiešām ir laimīga. Un kas to ēd, arī top laimīgs.

Ir mūsu valsts simtgades gads, „Lāčiem” – 25 gadi. Šī gada spilgtie kultūras notikumi rāda, cik mēs esam garīgi bagāti un vareni! Leposimies! Pa īstam un no sirds! Es vēlu katram, domājot par mūsu tautas un valsts nākotni – vienmēr acu priekšā iztēloties bezgalību… Mēs esam daļa no Visuma un šī laika. Daļa no vēstures, kuru veidojam. Nebēgsim no sava laika, sevis un savas zemes. Te viss ir mūsu! Gadu simteņiem rūpīgi lolots un gādāts. Kā grauds pie grauda slēgtā apcirknī no svešām acīm svēti glabāts! Sēsim savus zelta graudus, kopsim savas tautas druvas un būsim lepni, vareni! Un pie mums saka tā: mēs esam stipri ļaudis, jo mums ir tāda maize – Lāču maize!”

Svēti vārdi. Savukārt mana galvenā atziņa, grāmatu veidojot - gudrs, uzņēmīgs cilvēks ar godīgu darbu Latvijā var sasniegt ļoti daudz. Normunds Skauģis tam ir vairāk nekā izcils piemērs!

Lia Guļevska.