Mēs neaizmirsīsim... 1939. - 1991.
31.03.2021

---

Laiks nepielūdzami izdzēš atmiņas, vēsturiskie notikumi zaudē savu skaudrumu, tie iegūst citu nozīmi, ja runājam par vēstures falsifikāciju. Mūsdienu sabiedrībai ir vajadzīgi noteikti vērtību kritēriji, lai arī atmiņu process ir individuāls, tomēr viss, ko cilvēks atceras, ir nozīmīga liecība par pārdzīvoto laiku. Šodien, kā nekad agrāk, ir nepieciešamība saglabāt dzīvo atmiņu un neļaut tai “pazust” miljons grāmatu sarakstos.

Ar kataloga “Mēs neaizmirsīsim... 1939.- 1991.” izdošanu mēs nākam pie lasītāja, un tas vairs nav cilvēks, kuram bija liegts runāt savā valodā, brīvi domāt un paust savus uzskatus, rakstīt bez cenzūras.

Paaudze, kura piedzimusi brīvā zemē, vēlas zināt. Kataloga izdevums veltīts paaudzei, kura tikai tagad sāk veidot izpratni un attieksmi par dzimtās zemes vēsturi, par pasaules notikumiem.
Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
Grāmata sagatavota ar Latvijas Politiski represēto apvienības finansiālu atbalstu.

Pateicība grāmatas sagatavošanā: Vinetai Iļjinai, Alisei Buliginai, Astrīdai Holmai, Jānim Ābele, Ivaram Kaļķim, Dzintrai Gekai, Genovefai Kečinai, Pēterim Ozolam.

Latvijas Politiski represēto apvienība, pirms vairākiem gadiem uzsākot darbu pie 1941. un 1949.gada deportācijās un Padomju okupācijas režīma represijās cietušo personu izdoto grāmatu saraksta veidošanas,  piedaloties mērķprogrammā "Nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana visās kultūras nozarēs", realizējot projektu, izdod grāmatu-katalogu „Mēs neaizmirsīsim... 1939. - 1991.” Grāmatas saturu veido deportēto, Latvijas nacionālo karavīru, pretošanās kustības dalībnieku atmiņas, literārie darbi, dokumenti.

Grāmata iecerēta kā palīgs jaunatnei, kā vadonis, lai palīdzētu orientēties to grāmatu klāstā, kas ar katru gadu arvien tiek papildināts, - par svešās lielvaras masveida noziegumiem, par genocīdu Latvijā pret Latvijas tautu. Krievijā šos noziegumus boļševiki īstenoja no savas varas pašas pirmās dienas, turklāt ne tikai pret citām tautām, bet arī  pret savas tautas piederīgajiem. Uz šiem jautājumiem var skatīties no dažādiem skatupunktiem – gan caur personīgo pārdzīvojumu prizmu, atmiņām, dienasgrāmatām, gan daiļliteratūras skatījumu, kas ietverts romānos, stāstos, esejās, dzejā, gan arī kā godīgo vēstures zinātnieku skatījumu caur dokumentos fiksēto. Pēdējais ir īpaši nozīmīgs ne tikai mums, bet arī visai pasaulei, jo okupētājvalsts vienmēr cenšas attaisnot savus noziegumus un nostiprināt tos valstiskajā politikā. Mēs labi apzināmies, ka izdevums nav aptvēris visus iznākušos darbus, šeit nav ietverti zinātniskie raksti, nav ietverti raksti presē, nav apzināti visi reģionālie izdevumi, kas arī glabā ļoti daudz informācijas un konkrētu faktu. Šis darbs nekad nevar būt pilnīgs un pabeigts. To varētu nākotnē ietvert virtuālaja vidē kā atvērtu katalogu. Tematu esam pieteikuši, bet nevaram pretendēt uz tā noslēgumu...