Dr.Iur.Sintija Stipre 2022. gada 10. novembrī prezentēja savu  promocijas darbu tiesību zinātnē "Latvijas valsts apbalvojumi un to tiesiskais regulējums"

Atzīmējot Lāčplēša dienu un Latvijas proklamēšanas 104. gadadienu, klajā nākusi Dr.Jur. Sintijas Stipres zinātniskā monogrāfija "Latvijas valsts apbalvojumi: vēsturiskā izcelsme un tiesiskais regulējums". Šis ir pirmais zinātniskais pētījums par Latvijas valsts apbalvojumu sistēmu un tās tiesisko regulējumu. Monogrāfija tapusi uz Stipres 2014.gadā aizstāvētā promocijas darba bāzes. Pētījums balstīts uz valsts arhīvu dokumentu, muzeju krājumu un normatīvo aktu izpēti, atspoguļojot līdz šim nezināmus faktus par Latvijas valsts apbalvojumiem.

Līdz šim Latvijas valsts apbalvojumi ir pētīti tikai no vēsturiskā un faleristikas aspekta, taču tēma vispār nebija pētīta no juridiskā viedokļa. Tādējādi viņas promocijas darbs ir pirmais pētījums par Latvijas valsts apbalvojumu tiesisko regulējumu, kas nākotnē varētu kalpot par pamatu jaunu zinātnisko teoriju izstrādei, Latvijas valsts apbalvojumu tiesiskā regulējuma pilnveidošanai un Ordeņu kapitula darba uzlabošanai.

Par monogrāfijas autori.

Grāmatas autore Stipre ir karjeras diplomāte ar vairāk nekā 20 gadu darba pieredzi Ārlietu ministrijā (ĀM). Izstrādājusi 2009.gadā pieņemto Latvijas valsts karoga likumu un Ministru kabineta noteikumus "Latvijas valsts karoga likuma piemērošanas noteikumi". Eksperta statusā darbojusies arī Saeimas Juridiskās komisijas izveidotajā darba grupā, kura izstrādāja 2010.gadā pieņemtos grozījumus Valsts apbalvojumu likumā. Eksperte valsts simbolu tiesiskā regulējuma un lietošanas etiķetes jautājumos.

2007.gadā apbalvota ar Latvijas aizsardzības ministra piemiņas medaļu "NATO samits 2006" kā atzinības apliecinājumu par sekmīgu NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes norisi Rīgā. 2011.gadā saņēmusi ĀM Valsts sekretāra balvu par nozīmīgu ieguldījumu ārlietu dienesta stiprināšanā, savukārt 2018.gadā apbalvota ar ĀM Atzinības rakstu par godprātīgu un profesionālu darba pienākumu veikšanu.

Savā darbā viņa ir analizējusi apbalvojumu būtību un vēsturisko izcelsmi, Latvijas valsts apbalvojumu dibināšanas procesu starpkaru periodā un atjaunošanu mūsdienās, kā arī izstrādājusi zinātnisko teoriju par valsts apbalvojumu klasifikāciju un apbalvojumu sociāli psiholoģisko lomu sabiedrībā. Monogrāfijā apskatīti arī valsts vadītāja dibinātie personiskie apbalvojumi un protokolāro ordeņu loma diplomātisko attiecību veidošanā. Analizētas Valsts prezidenta tiesības uz valsts augstākajiem apbalvojumiem, stājoties amatā, kā arī Igaunijas un Lietuvas judikatūra valsts apbalvojumu lietās. Savukārt atsevišķa nodaļa veltīta Eiropas Savienības valstīs dibinātajiem valsts apbalvojumiem. Autore sniegusi priekšlikumus apbalvojumu sistēmas un normatīvi tiesiskās bāzes pilnveidošanai, un aktualizējusi jautājumus tālākai tēmas izpētei.