Vilmārs Kukainis Mūžībā (10.08.1930. – 31.01.2017)
08.02.2017

---

 
...Tava vieta, kas bija šai dzīvē,
Vienmēr mūsu atmiņās būs.
                           (N. Dzirkale)

Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi,
ar Barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmi apbalvotais
ASV Ohaijo štata atvaļinātais militārās rezerves
brigādes ģenerālis Vilmārs Kukainis Mūžībā
(10.08.1930. – 31.01.2017.)

Brigādes ģenerālis turpinās dienestu Aizsaules pulkos. Zinājām, ka ģenerālis nopietni slims, bet ticējām, ka viņa karavīra rūdījums un griba vienmēr būt ierindā, attālinās nenovēršamu šķiršanos. Un tomēr mums jāatvadās. Un jāstāsta par latviešu izcelsmes virsnieka sarežģītu, notikumiem un panākumiem piepildītu, nesavtīgi dzīvotu mūžu, kalpojot devīzei – "Savam godam, latvju slavai, Tēvzemei un brīvībai!" 

Vilmārs Kukainis dzimis 1930. gada 10. augustā Rīgā, Āgenskalnā Triju Zvaigžņu ordeņa (V šķ. 1928; IV šķ. 1935) virsnieka, meldera amata meistara Vilhelma Kristapa un Martas Otīlijas (dz. Gulbes) ģimenē kā vienīgais dēls. Pirmie skolas gadi paiet Āgenskalnā. 1944. gada oktobrī ģimene dodas bēgļu gaitās uz Vāciju. 1945. gada februārī kara notikumu jūklī Vācijā nošauts tēvs. Viņa kapa vieta nav zināma. Ģimene kā bēgļi nonāk Fišbahas bēgļu nometnē. Vilmārs mācās Kārļa Skalbes vārdā nosauktajā latviešu ģimnāzijā. 1949. gadā iestājas tuvējā paramilitārajā Virsaiša Viestura 8920. latviešu sardžu rotā, kas apsargāja svarīgus militārus un civilus objektus; kopā ar igauņu sardžu rotu arī Nirnbergas Tiesu pili, kur bija ieslodzīti kara noziedznieki. Tas ir pirmais atspēriena punkts Vilmāra turpmākajai militārajai karjerai.
1950. gada vasarā Vilmārs kopā ar māti izceļo uz Grand Rapidiem (Mičiganas pavalsts ASV). Ir sācies Korejas karš. 1951. gadā Vilmārs saņem rekrutēšanas pavēli kā sanitāram braukt uz Koreju. Bet vācu valodas prasme paver citu iespēju – viņš kļūst par ASV Militārās izlūkošanas bataljona tulku Vīnē. Ar armijas atbalstu Vilmārs pabeidz Grand Rapid koledžu, pēc tam Rietumu Mičiganas universitāti(Kalamazu) ar bakalaura grādu industriālajā menedžmentā, paralēli apmeklē arī Rezerves virsnieku kursus, vienlaicīgi dienot rezerves kājniekos, un iegūst rezerves leitnanta dienesta pakāpi (1957.). Tiek iesaukts atpakaļ aktīvajā dienestā Fort Lee (Virdžinija), Pentagona lauku aģentūrā Pensilvānijā un Klīvlendā (Ohaio). Viņš beidz Armijas apgādes skolu, kā arī augstākos kursus Armijas intendantu koledžā un Nacionālajā aizsardzības universitātē. 1964. gadā ir ģenerālštāba virsnieks pie ASV vēstniecības Irānā. Dienējis arī Vjetnamā, Taizemē un Okinavas salā Japānā.
Aktīvo militāro dienestu Vilmārs Kukainis turpina līdz 1976. gadam. Pēc atvaļināšanās pulkvežleitnanta pakāpē zinātkārais virsnieks ar ASV stipendiju studē un absolvē Kentas valsts universitāti ar maģistra grādu publiskajā administrācijā. Strādā par ASV valdības sakaru virsnieku ASV Kara flotes torpēdu būvju industrijā.
Vilmāru uzaicina pildīt Ohaio pavalsts Nacionālās Gvardes militārās rezerves komandiera vietnieka pienākumus. 1996. gadā Vilmāru Kukaini paaugstina rezerves brigādes ģenerāļa dienesta pakāpē. No rezerves dienesta viņš atvaļinās 69 gadu vecumā 1999. gadā, t. i. pēc militārajā jomā nokalpotiem 48 gadiem.
 
Turpmākajos dzīves gados Vilmārs iesaistās aktīvā un nesavtīgā sabiedriskā darbā kā ASV, tā Tēvzemē, īpaši, sākot ar Atmodas gadiem, ar Latvijas neatkarības atgūšanu, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) struktūru veidošanos, pirmo Baltijas bataljonu (BALTBAT), Baltijas valstu virzību un dalību NATO. Tas ir bijis darbs gan Latvijas aizsardzības darba grupā, gan lekcijas un padomnieka statuss Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (NAA); ilgus gadus pildīti Latvijas Kara muzeja ārzemju kuratora, kā arī žurnāla Tēvijas Sargs redakcijas un Latvijas Ordeņu brālības pārstāvja ASV pienākumi. Vilmārs regulāri rakstījis savas atziņas un vērtējumus žurnālos Tēvijas Sargs un Kadets, laikrakstos Brīvā Latvija, Laiks u. c. Kopā ar bij. DV ģenerālsekretāru, Latviešu leģiona virsleitnantu Alfrēdu Jāni Bērziņu sarakstīta un rediģēta atmiņu un dokumentu sērijas 9. grāmata "Latviešu karavīrs pēc Otrā pasaules kara." Vilmārs neļāvis izzust vēstures faktiem par baltiešu sardžu rotām. Kopā ar prof. Dr. Valdi O. Lumanu gatavota grāmata The Baltic Guard (Baltiešu sardze).  
Atmodas gados, kad valsts karogus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā tikai sāka izgatavot, brigādes ģenerālis ar Klīvlendas Baltiešu komitejas un Klīvlendas kredītsabiedrības atbalstu sagādāja, atsūtīja adresātiem tautu brīvības simbolus - vairāk kā 4000 Latvijas un daudzus simtus Igaunijas un Lietuvas valsts karogu. Ar viņa iniciatīvu, gādību un personīgu materiālu atbalstu sarīkotas izstādes Latvijas Kara muzejā, vairākkārt vākti līdzekļi pulkveža Oskara Kalpaka nodegušā muzeja Airītes eksponātu jaunradīšanai un  drošības aprīkojumu iegādei. NAA bibliotēkā glabājas ģenerāļa personīgs dāvinājums- sakrāti, atsūtīti un Latvijā rūpīgi iesieti žurnāla Tēvijas Sargs (1999-2014) sējumi. Latvijas Kara muzejā nodots Vilmāra un ģenerālleitnanta Aleksandra Einselna (Igaunija) izlolotais, ar viņu iniciatīvu izgatavotais un no 1993. gada līdz 2003. gadam lietotais Baltijas valstu vienotības apliecinājums, vēsturiskā Baltijas bataljona (BALTBAT) karogs. Baltijas valstu karogu augšējo joslu zili-tumšsarkani-dzeltenās krāsās. Šogad, 10. februārī, nāk klajā grāmata "NAA. Pirmie 25 gadi", kuras izdošanas finansējumā ir arī Vilmāra dāsna artava. Ģenerālis atbalstījis arī daudzus citus projektus.

Rīgā, Āgenskalnā, Bišu ielā 20, koku ieskauta, slejas Vilmāra tēva privātmāja, kurā no 1938. gada līdz 14 gadu vecumam pagāja ģenerāļa pirmie skolas gadi. 1949. gadā ēka piešķirta lietošanā pašvaldības bērnudārzam. 1993. gadā ģenerālis atjaunoja savas mantojuma tiesības un savu īpašumu bez atlīdzības nodeva lietošanā bērnudārzam. Gājis laiks, mainījusies ēkas pārvaldība, bet tiek respektēta un turpināta Vilmāra vēlēšanās – ēkā jau 68 gadus mīt bērnudārzs, un čalo bērnu balsis; tagad tas ir privāts bērnudārzs "Perspektīva ABC". Vestibilā izvietoti gaumīgi stendi ar fotogrāfijām un ziņām par bijušo ēkas īpašnieku - tēva un dēla bagāto dzīvesgājumu. Ziedi stendu priekšā un audzinātāju stāstījums bērniem un viesiem pauž domu – nav svarīgi, kur latviešu cilvēks dzīvo, bet ir svarīgi vienmēr visos iespējamos veidos kalpot savai Tēvzemei un tās labumam.
Tādu pašu vēsti nes Vilmāra dāvātais Latvijas karogs un ziedojumi Mārtiņa baznīcai Pārdaugavā, kurā viņa tēvs kristīts, iesvētīts, laulāts un bijis aktīvs draudzes loceklis. Tēva piemiņai atjaunota arī firmas uzraksta plāksne ar Vilhelma Kukaiņa vārdu pie bijušās Rīgas Tehniskās universitātes Tehnikas un sporta centra ēkas (tagad ēka pārdota).
Vairāk kā 30 gadus Vilmārs strādājis Latviešu Klīvlendas kredītsabiedrībā, t. sk. 20 gadus bijis tās valdes priekšsēdis. Viņa aktivitāšu pūrā kopā ar dzīvesbiedri Dzintru ir pašaizliedzīgs atbalsts unikālajam Latviešu Klīvlendas Kultūras dārzam, darbs Daugavas Vanagu ASV valdes militārā referenta un Klīvlendas apvienības sekretāra, kā arī Baltiešu komitejas kasiera amatos. 30 gadus ģenerālis bijis Latviešu programmas un stipendiju fonda koordinators Kentas valsts universitātē.
Bez jau minētajiem apbalvojumiem par nopelniem Latvijas labā Vilmārs Kukainis apbalvots ar Latvijas Republikas aizsardzības ministra Atzinības Goda zīmi, goda zīmi Par ieguldījumu Bruņoto spēku attīstībā, NATO medaļu; DV Zelta nozīmi; Latviešu virsnieku apvienības jubilejas medaļu LVA 90 / 1922-2012. Par piedalīšanos Vjetnamas karā ‒ ar Bronzas zvaigzni; par ilgo militāro dienestu ‒ ar 27 dažādām medaļām.

Mums pietrūks Vilmāra Kukaiņa sarunas pa telefonu ar precīzi prasīgiem, arvien jauniem ierosinājumiem un pamudinājumiem. Pietrūks ģenerāļa draudzības un viņa nesavtīgi patriotiskās rīcības.
Vilmār! Tavs veikums paliek kopā ar mums. Mūs vienmēr vienos svētais Latvijas vārds. Gaišus Tev Aizsaules ceļus.

Latviešu virsnieku apvienība,
Latvijas Ģenerāļu klubs,
Latvijas Ordeņu brālība,
Nacionālā aizsardzības akadēmija

Sagatavoja Sarma Līne