In memoriam Imants Vingolds (17.05.1949-10.07.2025)

Tā kauja pēdējā. Kur neuzvar. Jo es pat vairs par sevi nekaunējos. Es tikai klausījos kā mani ar Un sīkus pelnus izputina vējos. /Imants Ziedonis/

In memoriam Kārlis Timmermanis (29.03.1931. – 07.06.2025)

Kārļa Timmermaņa mūža deviņdesmit piektais gads pārtrūka 7. jūnija rītā. Pēdējā laikā dzīvi sarežģīja acu gaismas zudums, un sirds vairs neļāva iet ārā, lai pēc tam kāptu piektajā stāvā. Bet Kārlis nežēlojās, vēl neilgi pirms liktenīgā rīta teica: “Jādzīvo, kamēr varu.” Droši vien klusībā viņš pārdomāja daudzajos gados pārdzīvoto un piedzīvoto, tagad pienācis brīdis paskatīties uz to no malas.

In memoriam Elvīra Baldiņa (11.08.1919- 27.05.2025)

Laiks Viņu neskar – tāda bija visu mūsu Ordeņu brālības biedru pārliecība ikreiz, kad tikāmies ar Elvīru Baldiņu. Visu mūžu, kā pati teica – „bijusi lecīga”, teikusi acīs, ko domā, pie visām varām. Viņa arī par Laiku nav likusies ne zinis. ELVĪRA BALDIŅA 2020.gada 11.augustā svinēja 101. dzimšanas dienu!

In memoriam Ināra Gintere (25.03.1934- 25.05.2025)

Tā aiziet mūsu mīļie, Aiziet no ikdienas rūpēm Mierā un klusumā prom, Paliek vien dvēseles gaisma... /A. Elksne/

13.maijā mūžībā devusies LOB Goda biedre LŪCIJA ĶUZĀNE.

Skumja ziņa ne tikai Latvijas Ordeņa brālībai, ne tikai Sēlijai, bet visai Latvijai, kas zaudējusi sirdsgudru un uzticīgu cilvēku. Latviešu valodas skolotāja, izcila rakstniece, Sēlijas novada pētniece, Latvijas Zinātņu akadēmijas Sēlijas asociācijas Goda biedre, aktīva Atmodas dalībniece, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, Jēkabpils pilsētas un Pilskalnes pagasta Goda pilsone, Latvijas Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāte.

In memoriam Ruta Čaupova (26.03.1939.-7.03.2025)

Sniegpulksteņiem zvanot, dvēsele kāpj debesīs. Saule apspīd ceļu uz mūžības mājām. Ir laiks, kad zeme mostas saviem lielajiem darbiem, bet likteņa raksti ir nepielūdzami – tam sava lietu kārtība un savi nodomi. 7. marts bija diena, kad savas darba gaitas šajā saulē beidza mākslas zinātniece, Latvijas Ordeņu brālības biedre Ruta Čaupova.

In memoriam Gunārs Resnais (25.12.1933-28.02.2025)

Starp daudzajām satraucošajām ziņām, kas pārņēmušas civilizēto pasauli par politiskajām spēlēm, ko kārtējo reiz demonstrē lielvalstis, kā vēl viens trauksmains un smeldzīgi skumjš zvans ir ziņa, ka 2025. gada 28. februārī miris Latvijas Ordeņu brālības biedrs Gunārs Resnais. Gunārs Resnais ir dzimis Rīgā, 1933. gada 25. decembrī. Viņa ģimenes drosmīgie ļaudis tika represēti. Tēvs mira Urālos, māte ar dēlu tika izsūtīti 1949. gadā uz Omskas apgabalu. Latvijā Gunārs atgriezās 1956. gadā. Ar neatlaidību, kas raksturīga Resno ģimenei, cīnījās par savu vietu Latvijā – ieguva augstāko izglītību ekonomikā.

In memoriam Jūlijs Beļavnieks (28.04.1932-14.02.2025)

“...bet tā bija” – par savu mūža gājumu teicis un rakstījis LOB biedrs, ekonomikas zinātņu doktors, madlienietis Jūlijs Beļavnieks.

In memoriam Dzidra Mazika (30.06.1937-11.02.2025)

Mūžības ceļā devusies Latvijas Ordeņu brālības senbiedre, Alūksnes novada politiski represēto kluba “Sarma” vadītāja Dzidra Mazika. Vienmēr domās par citu sāpi, vienmēr gatava palīdzēt, ar skaidru un mērķtiecīgu domu un darbu, glābjot un glabājot Latvijas vēstures skarbās lapaspuses, represēto likteņstāstus un piemiņu. 2024. gada 25. martā pieminot Latvijai traģiskos notikumus – deportācijas, Dzidra Mazika domāja par šodienu “Sirds sažņaudzas, ka ukraiņu tautai vēlreiz jāpārdzīvo kara šausmas, kuru sekas jau kopīgi izcietām pirms 75 gadiem.”

In memoriam Aina Rozeniece (15.02.1935-20.11.2024)

Mūžībā devusies Aina Rozeniece – LOB biedre, ilggadīga “Latvijas Vēstnesis” Kultūras, literatūras un zinātnes nozares virsredaktore. Viņas rakstītie vārdi ir kā tilts starp domu pasauli un tās iepazīt gribētājiem, viņas rakstītie vārdi ir dzīves lielo un nozīmīgo kultūras notikumu nospiedums, bez kuriem mums pagājība būtu slēgta. Par savu darbu Aina Rozeniece 2002. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.