Dr.sc.ing.h.c. Jānis Oļģerts Klētnieks mūžībā (23.06.1929 01.01.2021)
10.01.2021
Jānis Oļģerts Klētnieks dzimis 1929. gada 23. jūnijā Cēsu apriņķī, Priekuļu pagastā. 1948.gadā pabeidzis Rīgas 8. Raiņa vidusskolu. 1953.gadā absolvējis LLA Zemes ierīcības fakultāti. Darba gaitas aizsācis kā ģeodēzists Latvijas valsts lauku celtniecības projektēšanas institūtā (1953-1957). No 1957. gada 1. jūnija LVU Astronomiskās observatorijas vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, Laika dienesta vadītājs (1958-1959). No 1962. līdz 1983. gadam RPI vecākais pasniedzējs Celtniecības un inženierceltniecības fakultātē. Jau strādājot LVU Astronomiskajā observatorijā, J.Klētnieks uzsācis pedagoģisko darbu LVU Fizikas matemātikas fakultātē, vadot praktiskos darbus vispārīgajā un praktiskajā astronomijā (1958-1960), kā arī ģeodēzijā (1959-1962) neklātienes 5. kursa studentiem. 1969. gadā pabeidzis neklātienē viengadīgo aspirantūru Maskavas Ģeodēzijas institūtā. Zinātniskā darba virzieni: astronomija, kosmiskā ģeodēzija, inženierģeodēzija, ģeodēzija, fotogrammetrija, zinātņu vēsture. No 1983. līdz 1999. gadam RPI Inženierceltniecības fakulātes Ceļu, tiltu un ģeodēzijas katedras docents, RTU Būvniecības fakultates Ģeodēzijas katedras vadītājs un katedras docents.
Jāņa Oļģerta Klētnieka vadībā izstrādāta un Latvijā ieviesta augstceltņu ģeodēziskās kontroles tehnoloģiju un arhitektūras pieminekļu fotogrammetriskās dokumentēšanas metode, atjaunota ģeodēzijas specialitātes apgūšana RTU. Vairāk nekā 200 publikācijas populārzinātniskajiem darbiem zinātņu vēsturē, aptverot gan astronomijas, ģeodēzijas un kartogrāfijas vēsturi, gan arī šo zinātņu saistību ar arheoloģiju, etnogrāfiju, folkloru un mitoloģiju. J.O.Klētnieks meklējis senās Baltijas iedzīvotāju astronomisko priekšstatu saistību ar reliģiskajiem ticējumiem, tradīcijām un izpausmēm citur Eiropā un Tuvo Austrumu tautu kultūrvēsturiskajā skatījumā. Grāmatas “Mūžības valdnieki” (2008) autors, filmu studijas Ģilde dokumentālās un zinātniski populārās filmas “Džosera piramīdas noslēpumi” (2010) zinātniskais konsultants un līdzautors. Piedalījies Karnakas tempļa un Džosera piramīdas izpētes darbos Ēģiptē, ka arī citu senatnes pieminekļu apsekošanā dažādās valstīs. 2002. gada februārī Latvijas-Francijas zinātniskajā ekspedīcijā Ēģiptē, uzmērot Karnakas tempļu 7.pilonu un dokumentējot ārsienu epigrāfiju, tika izstrādāts un sekmīgi pielietots kombinēts ģeodēziskās un stereofotogrammetriskās uzmērīšanas paņēmiens.
Āraišu ezerpils fonda loceklis un Latvijas Astronomijas biedrības biedrs. Populārzinātnisko izdevumu “Zvaigžņotā Debess” (1982–1992), “Astronomiskais kalendārs” (1995–2000) un RTU Zinātnisko rakstu sērijas “Zinātņu un augstskolu vēsture” redakcijas kolēģijas loceklis. 2003. gadā Baltijas Zinātņu vēstures un filozofijas asociācijas Ģenerālajā asamblejā ievēlēts asociācijas valdē. LZA Goda doktors, LZA Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas Goda biedrs(2001), RTU Goda darbinieks (2006), The Honory Member of Lithunian Association of the History and Philosophy of Science (2006). 2006. gada 11. novembrī apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Latvijas Ordeņu brālības biedrs (2007). Visdziļākā līdzjūtība tuviniekiem, kolēģiem, draugiem un Brālības biedriem.
Atpakaļ