13.maijā mūžībā devusies LOB Goda biedre LŪCIJA ĶUZĀNE.
15.05.2025
13.maijā mūžībā devusies LOB Goda biedre LŪCIJA ĶUZĀNE. Skumja ziņa ne tikai Latvijas Ordeņa brālībai, ne tikai Sēlijai, bet visai Latvijai, kas zaudējusi sirdsgudru un uzticīgu cilvēku. Latviešu valodas skolotāja, izcila rakstniece, Sēlijas novada pētniece, Latvijas Zinātņu akadēmijas Sēlijas asociācijas Goda biedre, aktīva Atmodas dalībniece, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, Jēkabpils pilsētas un Pilskalnes pagasta Goda pilsone, Latvijas Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāte.
Dzimusi 1927. gada 30. oktobrī Mēmeles pagastā, Kristapa Medņa un Mares Mednes ģimenē, tēvs bijis fotogrāfa Mārtiņa Buclera skolnieks. Bērnību meitene pavadījusi Gricgalē, mācījusies Gricgales un Mēmeles pamatskolās. 1947. gadā beigusi Jēkabpils ģimnāziju, Rīgas Pedagoģiskajā institūtā studējusi latviešu valodas filoloģiju, to absolvējusi 1955. gadā, 31 gadu bijusi latviešu valodas un literatūras skolotāja Jēkabpils 1. vidusskolā un tehnikumā. 1983. gadā Lūcija Ķuzāne kļūst par Latvijas Rakstnieku savienības biedri. Mūža pēdējos gadus dzīvoja dēla Jāņa ģimenes mājā Rīgā.
Lūcijas Ķuzānes pirmā literārā publikācija parādās Jēkabpils rajona laikrakstā „Padomju Daugava”. Tas ir ceļojuma apraksts par Čehoslovākiju 1957. gadā, kas viņu rosināja veidot pie laikraksta jauno autoru apvienību. 70-tajos gados publicētas trīs aprakstu grāmatas, no 1978.gada Lūcijas Ķuzānes vadībā iznāk Jēkabpils laikraksta „Padomju Daugava” literatūrai un mākslai veltītā lappuse „Daugaviņa”. Turpmāk uzmanības centrā – izcili rakstnieki novadnieki - Jūlijs Dievkociņš, Jānis Jaunsudrabiņš, Jānis Veselis, kā arī dzejnieks Aleksandrs Pelēcis, kuram viņa veltījusi atsevišķus darbus. Lūcijai Ķuzānei raksturīga rūpīga avotu izpēte, laikabiedru liecības, prasme veidot vēstījumu, kurā saaudusies zinātniska izpēte ar bagātīgu, tēlainu valodu. Rakstnieces lielā mīlestība ir viņas Sēlija, dzimtajam novadam un tā ļaudīm veltītas vairākas viņas grāmatas. Lūcijas Ķuzānes apraksti publicēti arī republikas vadošajos izdevumos, laikrakstos „Cīņa”, „Literatūra un Māksla”, „Skolotāju Avīze”, kā arī žurnālos „Karogs” un „Skola un Ģimene”. Līdz 2012. gadam L. Ķuzāne publicējusi 17 grāmatas, galvenokārt prozu par dzimto novadu un tās cilvēku likteņiem, viņa piedalījusies 13 kopkrājumos, veidojusi dzejas izlases, rediģējusi citu autoru darbus. Dažādos preses izdevumos izdotas vairāk nekā 500 viņas publikācijas. Vairāki Ķuzānes darbi ietverti arī Mersedes Salnājas sastādītajos aprakstu krājumos. 2006. gadā par Lūciju Ķuzāni uzņemta portretfilma „Ak, pasaulīt!” Rakstnieces 85 gadu jubilejā izdevniecība „Aleksandra Pelēča lasītava” klajā laiž Ainas Karlsones grāmatu – „Lūcija Ķuzāne”. Bet 2021. gadā izdevniecība APL Talsi publicē rakstnieces darbu “Mūsu mūža dienas Sēlijā”: No kādas mūžības tu, Dieva roka, Še, manu dzīvi paņēmusi, vadi?
Atvadīšanās no rakstnieces, LOB biedres Lūcijas Ķuzānes 20. maijā plkst.14.00, Rīgas krematorijas Lielajā zālē. Pēc tam Lucītei mīļie, tuvie ļaudis, līdzgaitnieki laipni aicinati uz mielastu un atmiņu stāstiem Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē no plkst. 15:30.
Latvijas Ordeņu brālība Lia Guļevska.
Atpakaļ
