Arī es tur biju...
28.08.2017
2017. gada augusta pēdējā sestdienā, kad vārda dienu svin Broņislavas, LOB biedri piedalījās Dzejas dienā Lubānā, vispirms apciemojot mūsu tautas ievērojamo dzejnieku Broņislavas Martuževas un Andreja Eglīša piemiņas vietas. Pie Ļaudonas kapiem mūs sagaidīja Rakstniecības muzeja krātuves vadītāja Anna Egliena un Lubānas novada ļaudis. 2007.gadā, godinot Andreja Eglīša piemiņu, tēlnieks Indulis Ranka šeit tika izveidojis piemiņas taku Ceļš pie Andreja Eglīša. 50 metrus garā, astoņu emocionālu skulptūru grupa pa kapsētas gravu aizveda mūs līdz dzejnieka un viņa mātes Emīlijas Eglītes atdusas vietai, kur, Andreju Eglīti godinot, skanēja pateicības vārdi un nolikti ziedi.
Pēc tam ceļš veda pie Broņislavas Martuževas. Broņislava piedzima Zaļajā ceturtdienā, bet mūža mierā atdusas Lubānas Jaunajos kapos. Iespējams, daudzi nezinās, ka Broņislava, kā Nacionālās pretošanās kustības dalībniece un atbalstītāja piecus gadus (1946-1951) slēpās savas Lazdiņu mājas pagrīdē, pēc tam nākamos piecus izciešot apcietinājumu un izsūtīšanu lēģerī. Laikā, kad man vajadzēja rakstīt par mīlestību, es rakstīju par karu, teikusi dzejniece. Tāpēc, ka es biju karš. Es dzīvoju kara vidū, desmit gadu no manas dzīves ir ārā.
Annas Eglienas dibinātais fonds RAKSTĪTĀJA sadarbībā ar Lubānas novada pašvaldību īsteno projektu Broņislavas Martuževas dzejas klēts, kas paredz rekonstruēt Dārziņu māju seno klēti, kurā tiks iekārtota piemiņas vieta/saieta nams, kur dažādi pasākumi uzturētu dzejnieces mantojumu mūsu tautas kultūrapritē. Lai uz Latvijas zemes būtu vēl viena vieta, kur domai dzīvot! Broņislavas Martuževas fonda RAKSTĪTĀJA mērķis ir atbalstīt un veicināt dzejnieces, viņas dzimtas un likteņa līdzbiedru pamatvērtību uzturēšanu dzīvā kultūrapritē, radošā mantojuma saglabāšanu, kopšanu un izmantošanu, Broņislavas Martuževas vērtību nostiprināšanu, piemiņas vietu veidošanu, kopšanu, kultūrzīmju radīšanu, vides sakopšanu, tēvzemes mācības stiprināšanu, par moto izmantojot Martuževas vārdus: Ak dzimtene, tu man sirds dziļumā. Arī kā atbalsts latviskās dzīves ziņas un katolisko vērtību garīgās vertikāles harmoniskai līdzāspastāvēšanai un attiecību veidošana / uzturēšana ar kultūras un citu nozaru personībām, institūcijām, tautiešiem un cittautiešiem Latvijā un ārvalstīs.
Godinot dzejnieces piemiņu, Latvijas Ordeņu brālības biedri viņas Dārziņu mājas dārzā iestādīja enerģētiski spēcīgo mājas sargātāju pīlādzi / sērmūksli. Savukārt LOB valde ar Lubānas novada vadību vienojās 2020. gadā Ordeņu brālības tradicionālo salidojumu organizēt Lubānā. Iecerēts, ka Dzejas diena Lubānā Broņislavas Martuževas vārda dienā Broņislavās, 26. augustā varētu būt katru gadu - kā novada simbols.
Šīs neparastās dienas izskaņa mūs gaidīja Lubānas klubā, kur, kā veltījums dzejniekam Andrejam Eglītim viņa 105.dzimšanas dienā, notika ļoti dvēselisks sarīkojums - Es vienmēr esmu gribējis būt mājās. Pasākuma dvēsele nenoliedzami bija Anna Egliena. Dziesmas ar A.Eglīša vārdiem un B. Martuževas sacerētās dziesmas izpildīja jaunās paaudzes soprāns Evita Pehlaka, kuru iejūtīgi pavadīja profesors, Mūža balvas mūzikā goda laureāts, Latvijas Ordeņu brālības biedrs Ventis Zilberts, Nacionālā teātra aktieris Egils Melbārdis lasīja Eglīša dzeju, bija vienreizēja iespēja noskatīties fragmentus no režisora Z.Vidiņa filmas par B.Martuževu. Tā bija vienīgā reizi, kad filmas pirmizrādē 2005.gada 8.jūnijā abi dzejnieki satikās personīgi. Savukārt videomontāža Andrejs Eglītis ĻAUDONĀ, 1993.gads atklāja dzejnieku gluži savādāku nekā bija pieņemts redzēt ļoti runātīgu, emocionālu un tiešu. Šīs dienas kulminācija nenoliedzami bija fragments no L.Garūtas un A.Eglīša kantātes Dievs, tava zeme deg. Uz ekrāna - dzejnieka mīļās Ļaudonas ainavas, fonā Jāņa Sproģa emocionālais dziedājums
Vai kāds brīnums, ka klausītāju acīs riesās asaras un visi cēlāmies kājās. Šīs mūsu tautai tik liktenīgās kantātes pirmatskaņojums notika 1944. gada 15. martā Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā, dziedāja slavenais Reitera koris, solisti - mūsu Operas leģendas Ādolfs Kaktiņš un Mariss Vētra. Pirmatskaņojumu pārraidīja un ierakstīja Latvijas radio. Nekad neesmu piedzīvojis lielākus un dziļākus panākumus muzikālam mākslas darbam. Tie līdzinājās masu hipnozei, savās atmiņas pēc tam rakstīja Mariss Vētra. Jāteic, ar mums Lubānas klubā notika kas līdzīgs. Sirds bija vaļā, iespaidu tik daudz un tik spēcīgi! Kā punkts uz i bija iespēja aplūkot arī LOB biedra Pētera Korsaka unikālo fotoizstādi par Andreju Eglīti. Sarīkojumam beidzoties visi no sirds pateicāmies Annai Eglienai un novada ļaudīm par iejūtību, nesavtību un viesmīlību. Atpakaļceļā uz Rīgu bija par ko padomāt
Lia Guļevska
Atpakaļ