Dzejas diena Broņislavās Lubānā, 2017.gada 26.augustā
												
                        						                        
												                        01.06.2017
													
																						                       
Es vienmēr esmu gribējis būt mājās  8:00 Izbraukšana no Rīgas ( Zinātņu akadēmijas laukuma) 11:3012:30 Piemiņas brīdis Ļaudonas kapos. Induļa Rankas
  veidotās skulptūras  Ceļš pie Andreja Eglīša 13:30-14:15 Piemiņas brīdis pie B.Martuževas Lubānas kapos 14:30-16:15 Ciemošanās B.Martuževas Dārziņos. Iestādīsim koku Martuževas dārzā. Pusdienu zupa un kafija. (izmaksas  apmēram 3 EUR). Tikšanās ar Lubānas novada pašvaldību. 17:00-19:00 Dzejas dienas pasākums Lubānas klubā.  =        
  Ingus Pētersons, Ventis Zilberts (dziesmas ar A.Eglīša vārdiem) =        
  Egils Melbārdis (dzejas lasījums) =        
  videomontāža - Andrejs Eglītis ĻAUDONĀ, 1993.gads =        
  videoieraksts  B.Martuževa par Triju Zvaigžņu ordeni =        
  dzeja videoierakstā  runā Broņislava Martuževa, Andrejs Eglītis 21:30  Atgriešanās Rīgā P.S. Ja izdosies ieekonomēt laiku, Lubānā ir iespēja apmeklēt akmeņu parku Vaidavas pie Viļņa Strautiņa. Lūdzu pieteikt vietu autobusā savlaikus - līdz 1.08.
Veltījums Andrejam Eglītim 105. dzimšanas dienā
Ir nodoms, ka Dzejas diena Lubānā katru gadu varētu būt Broņislavas Martuževas vārda dienā - Broņislavās, 26. augustā - kā simbols novadam. Lai citviet ir Raiņa dienas, bet Lubānā  Broņislavas diena (nenoniecinot Raini, kuru Martuževa cienīja un zināja skaitīt no galvas). Šajā dzejas dienā katru gadu iecerētas 2 daļas: veltījums Martuževai kā šīs dienas ciltsmātei un veltījums kādam citam (vai vairākiem) Martuževas gara radiniekam, dzejniekam / dzejniecei  gan tagad rakstošam, gan no Aizsaules dārziem augusta ražu izdalošam. Bez tam, kā saka lubānieši  septembrī ir jālasa nevis dzeja, bet kartupeļi
 Šogad būs jau otrā dzejas diena Broņislavās. Broņislavai Martuževai (1924  2012) un Andrejam Eglītim (1912 -2006) ir piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis  pirmajā šī ordeņa pasniegšanas reizē 1994.gadā. Ne tikai dzeja, bet arī Latvijas beznosacījumu mīlestība vieno abus dzejniekus. Būdama nometnē Sibīrijā, Martuževa rakstīja: Ak dzimtene, tu man sirds dziļumā; Eglītis Zviedrijas trimdā rakstīja: Es vienmēr esmu gribējis būt mājās. Dzīvē abi dzejnieki satikās vienu reizi, 2005.gada 8.jūnijā. Lubānā skatīsim arī LOB biedra Pētera Korsaka unikālo fotoizstādi par Andreju Eglīti.
 
 
   
 
   
  
   
 
   
 
   
  
   
 
   
 
   
  
   
 
   
 
   
  
   
 
   
 
   
  
   
 
   
 
   
  
   
 
   
   
    
 
   
  
  
   
 
Atpakaļ





