Imants Lancmanis. GLEZNAS
01.07.2025

---

Izstādes kuratore: Ginta Gerharde-Upeniece, Dr.art.

Atzīmējot Rundāles pils 289. gadadienu, muzejā atklāta mākslas zinātnieka, ilggadējā Rundāles pils muzeja direktora un gleznotāja Imanta Lancmaņa personālizstāde “Imants Lancmanis. GLEZNAS”. Izstāde apskatāma no 25. maija līdz 31. augustam muzeja pirmā stāva izstāžu telpās, kā arī otrā stāva pastāvīgajā ekspozīcijā.

“Tagad es esmu tikai gleznotājs”, teica Imants Lancmanis 2018. gada nogales svinīgajā pasākumā, kad atvadījās no Rundāles pils muzeja direktora amata ar vērienīgu performanci, kur ordeņoto fraku – amatpersonas simbolu – viņš atraktīvā veidā nomainīja pret mākslinieka tērpu – samta žaketi ar zīda “šleifi”. Šis solis iezīmēja pāreju uz jaunu posmu viņa dzīvē, ko raksturo intensīva nodošanās glezniecībai. 2022. gada novembrī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē tika atklāta viena no apjomīgākajām Imanta Lancmaņa gleznu izstādēm mākslinieka dzīvē. No Rīgas izstāde ceļoja uz vairākām citām Latvijas pilsētām un bija apskatāma Valmieras (31.03.–31.05.2023), Madonas (08.12.2023–11.02.2024), Ventspils muzejos (23.02.–01.04.2024) un Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā (16.11.2024–05.01.2025). Darbu ceļojuma maršruts simboliski noslēdzas Rundāles pilī (24.05.–31.08.2025), kas, lai gan saistīta ar mākslinieka ilggadējo darbu muzejā, pirmo reizi ver durvis Imanta Lancmaņa personālizstādei. 

Izstādē Rundāles pils muzejā eksponēti  meistara  jaunākie darbi, taču vienlaikus tā ir retrospekcija, kurā iekļautas gleznas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Bauskas muzeja, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja, Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Zuzānu kolekcijas, mecenātu Teterevu ģimenes kolekcijas, no likvidējamās AS ABLV Bank mākslas darbu kolekcijas un daudzām privātkolekcijām. Ekspozīcijā iekļauti arī darbi, kurus Imants Lancmanis dāvinājis Rundāles pils muzejam. 

Mākslinieks beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu 1966. gadā, tomēr viņa glezniecībai atvēlētais laiks bija visai ierobežots, jo galvenā misija bija intensīvais darbs Rundāles pils muzeja direktora amatā, pētot un aprakstot mākslas vēstures liecības, kā arī pasniedzot stila mācību Latvijas Mākslas akadēmijā 17 gadu garumā. Un tomēr, Imanta Lancmaņa personālizstādes Madonas un Valmieras muzejos (2010, 2011), izstādītie cikli Rīgas galerijā un Latvijas Kara muzejā  (Kalētu cikls, 2006; Revolūcija un karš, 2009) vai vienas gleznas izstāde “Kristus jautājums 2016. gada Lieldienas” Sv. Pētera baznīcā Rīgā (2016) bija īpaši notikumi mākslas dzīvē, kas viņa talanta cienītājiem palikuši atmiņā kā apbrīnu un pārdomas rosinoši akcenti. 

Rundāles pils pirmā stāva izstāžu telpās katram Imanta Lancmaņa darbu ciklam vai grupai atvēlēta īpaša vieta. Katra telpa ir kā noslēgta pasaule, kurā gleznu mijiedarbībai ar telpu piemīt savs iekšējais dramaturģiskais risinājums. Portreti, klusās dabas un ainavas veido mazos žanriskos stāstus, savukārt cikli vijas no vēstījuma uz vēstījumu, radot vienotu, daudzslāņainu naratīvu. Lancmaņa mākslas valoda ir cieši saistīta ar konceptuālā romantisma klātbūtni – jēdziens, kuru, pārrunājot nepieciešamību definēt šo stilu, pirmoreiz piedāvāja mākslinieka sieva Ieva Lancmane.

Izstādē Rundāles pils muzejā apmeklētāji tiek aicināti izpētīt pastāvīgo ekspozīciju hercoga parādes apartamentos otrajā stāvā, kur pirmo reizi tiek atklātas kompozīcijas, kuru autors ir Imants Lancmanis. Šī ekspozīcija piedāvā jaunu skatījumu uz mākslinieka darbu, integrējot viņa glezniecību pils vēsturiskajā interjerā.

Izstāde stāsta arī par darbu tapšanas procesu, kurā būtiska loma bijusi Rundāles pils muzeja kolektīvam. Darbinieki piedalījās mākslas darbu kompozīcijas uzstādījumos katrs savā raksturlomas modeļa statusā. Tās bija kā performances, kurās katrs muzeja kolēģis pārstāvēja kādu tēlu, iejutās lomā kopējā kompozīcijas uzstādījumā, kur nozīme ir katram modelim un noskaņai kopumā. Starp citu, daudzās gleznās Imants Lancmanis arī pats piedalījies kompozīcijās, jo dažādos tēlos it kā nemanāmi iegleznojis sevi. Autors par šo procesu saka: “Jā, es to notēloju kā figūru. Es to izmantoju kā tipāžu, bet bez kādas dubultās nozīmes. Lieta tāda, ka es paņemu savu attēlu vai notēlu kā vīziju.” Uz mums lūkojas daudzas sejas no dažādiem laikmetiem, un viens no iedvesmas avotiem ir internetā atrastas fotogrāfijas, to emocionāla pārradīšana Autors izstādē Rundāles pilī atklāj arī jaunu, līdz šim viņa darbos neredzētu iedvesmas avotu – mākslīgo intelektu. Tas šobrīd aizstāj konkrētus modeļus, taču paradoksālā kārtā ļauj precīzi paust vēstījumu. 

Izstāde ir vienlaikus aktuāla, rezonējoša un iedarbīga. Nav daudz kultūras darbinieku, kuri tik asi paustu attieksmi pret karu Ukrainā, kā to savā mākslā netieši dara Imants Lancmanis. Saliekot kopā divas krīzes, kas pēdējos gados ir skārušas pasauli – globālo pandēmiju un Krievijas agresiju Ukrainā –, mākslinieks sniedz spēcīgu komentāru par mūsdienu pasaules sarežģītību un traģismu.

Kopā ar Imanta Lancmaņa darbiem mēs nosacīti pārvaram mūsu racionālā laikmeta gravitāciju un nokļūstam kādā citā īstenībā, kas mūsos atmodina emocionālas un fiziskas atmiņas par nosacīti senāku laiku vai iedomātu telpu. Tā ir īstenība, kur var sastapt citas, aizmirstas vibrācijas, aizmirstu humāno vērtību pasauli un kas aicina uz sarunu un pārdomām par jautājumu: kas palika pāri un kas paliks pāri no pasaules un mūsu laikmeta?