In memoriam Gunārs Resnais (25.12.1933-28.02.2025)
04.03.2025
Starp daudzajām satraucošajām ziņām, kas pārņēmušas civilizēto pasauli par politiskajām spēlēm, ko kārtējo reiz demonstrē lielvalstis, kā vēl viens trauksmains un smeldzīgi skumjš zvans ir ziņa, ka 2025. gada 28. februārī miris Latvijas Ordeņu brālības biedrs Gunārs Resnais.
Gunārs Resnais ir dzimis Rīgā, 1933. gada 25. decembrī. Viņa ģimenes drosmīgie ļaudis tika represēti. Tēvs mira Urālos, māte ar dēlu tika izsūtīti 1949. gadā uz Omskas apgabalu. Latvijā Gunārs atgriezās 1956. gadā. Ar neatlaidību, kas raksturīga Resno ģimenei, cīnījās par savu vietu Latvijā ieguva augstāko izglītību ekonomikā.
Tūlīt pēc neatkarības atgūšanas pievienojās arī represēto apvienības darbam. Latvijas Politiski Represēto Apvienība (LPRA) tika izveidota 1989. gadā. Tās pirmais priekšsēdētājs bija Edmunds Būmanis, bet divus sasaukuma laikus: 1992-1995 un 2009-2016 Gunārs Resnais. No 1993-1996 bija 5. Saeimas deputāts. Par savu aktīvo nostāju un darbu Latvijas labā Gunārs Resnais 1999. gada 7. aprīlī tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un jau 2000. gada augustā pievienojās Latvijas Ordeņu brālībai. Vienmēr bija aktīvs tās biedrs līdz pat 2024. gadam darbojās gan LOB Domē, gan valdē. Viņa balss vienmēr ir saknējusi droši un skaidri mums jāsargā sava Tēvzeme, mums jāciena savas tautas drosmīgie vīri un sievas un jālolo viņu piemiņa, mums jāatbalsta Ukraina, kas cīnās par savu brīvību.
- gada aprīlī Gunārs Resnais intervijā saka:
Mūsu priekšgājēji uz Pirmā pasaules kara drupām izveidoja vienu no pārtikušākajām Eiropas valstīm, kamēr mēs jau vairāk nekā divus gadu desmitus mīņājamies uz vietas, vairāk nekā trīssimt tūkstoši latviešu labākas dzīves meklējumos atstājuši Latviju, bet mūsu politiķi galvenās rūpes veltī politiskām intrigām un lielo uzņēmēju un sponsoru lobēšanai. Politiskajā cinismā un pilsonisko jūtu atrofijā mēs redzam nopietnu Latvijas valstiskuma apdraudējumu.
Šobrīd ir iespēja vēl dažas minūtes būt kopā ar Gunāru Resno un dzirdēt viņa balsi, un sajust viņa būtību intervijā Liai Guļevskai 2022. gada 22. martā.
Gunārs Resnais savulaik, būdams Politiski represēto apvienības vadītājs, panāca, ka apvienība tiek politiski respektēta visaugstākajos varas līmeņos. Kā saka Gunāra kungs - Ierēdniecība jau ir pieradusi, ka ir represēto organizācija, ar kuru rēķinās valdība, ar kuru rēķinās Saeima, ar kuru rēķinās starptautiski Mūsu 25. marta un 14. jūnija atceres jau kļuvušas par oficiāliem Latvijas valsts pasākumiem. Arī represēto apvienības biedru tradicionālie salidojumi Ikšķilē, kurus finansē novadu pašvaldības.
-Politiski represētie uztur augstu nacionālo pašapziņu. Grāmatā Aizvestie atrodami dati par 44 275 cilvēkiem. Cik represēto Latvijā ir šobrīd?
Gunārs Resnais: Pēc Migrācijas pārvaldes datiem - 10 123. No nacistu represijām cietušie 800, no komunistu - 323.
-Ik gadu LPRA valde 25. martā organizē pasākumus, kuros politiski represētie un viņu atbalstītāji pulcējas gājienos ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa. Šis gads nav izņēmums, ar vēl jo īpašāku smeldzi par Ukrainu
\
- Tas ir ārprāts ne tikai Ukrainā! Ukrainai jāizstrebj viss vienai, ar dzīvo spēku neviens nepalīdz. Uz ko visi cer? Nedrīkst pamest valsti, kas viena cīnās pret Krieviju! Ukraiņi var neizturēt, Krievija saprot tikai spēka valodu.
- Jūs vienmēr ar lielu cieņu esat akcentējis sievietes mātes lomu, kas izsūtījumā glāba savus bērnus. Tas notiek arī pašlaik Ukrainā.
- Jā. 1949.gadā mani ar māti izveda no Babītes pagasta, tēvs bija apcietināts jau iepriekš, pēc gada Urālos mira. Šodien mums, represētajiem, viss kategoriskums, nesavaldība, ar pieri sienā - nāk tikai no vīriem Sievietes ir savaldīgākas.
- Ir pagājuši 73 gadi Kā jūs pats jūtaties šajā melnajā nevainīgu cilvēku masveida izvešanas dienā, kas pēc velnišķīga nodoma tika veikta tieši Sv.Māras dienā?
- Vienmēr esmu gribējis būt klāt šai dienai un nevainīgu cilvēku piemiņai veltītajos pasākumos, esmu gājis un piedalījies. Man tas bijis ļoti svarīgi. Arī Mārupes kapos, kur guļ mans vectēvs, kur tēvam, Lāčplēša ordeņa kavalierim, un vēl sešu vīru piemiņai uzcelts piemineklis. Arī šogad tur notiks svinīga ziedu nolikšana. Pēc Pārupes, Babītes un Salas pagastu apvienošanas iznāks piedalīties visos piemiņas pasākumos, arī Piņķu baznīcas aizlūgumā un Spuņciema Vietvalžos. Tā kā esmu uzticīgs tradīcijai šajā dienā atcerēties savus likteņa biedrus, noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa, iespējams, kāds no vietējiem pasākumiem tomēr būs jāizlaiž.
Lai vieglas Tēvzemes smiltis mūsu biedram un draugam Gunāram Resnajam. Viņa piemiņa ir tas, ko gribam saglabāt, viņa domas ir tās, kam gribam ticēt, viņa darbi ir tie, ko vajag turpināt. Visdziļākā līdzjūtība Gunāra Resnā piederīgajiem!
Atvadīšanās no Gunāra Resnā 8. martā plkst. 11.00 Rīgas kremācijas centra lielajā zālē, Varoņu 3a, Rīga, LV-1005
Atpakaļ
