Sniegpulksteņiem zvanot, dvēsele kāpj debesīs. Saule apspīd ceļu uz mūžības mājām. Ir laiks, kad zeme mostas saviem lielajiem darbiem, bet likteņa raksti ir nepielūdzami – tam sava lietu kārtība un savi nodomi. 7. marts bija diena, kad savas darba gaitas šajā saulē beidza mākslas zinātniece, Latvijas Ordeņu brālības biedre Ruta Čaupova. 

Ruta Čaupova (Žuniņa) dzimusi 1939. gada 26. martā Daugavpilī, pamatizglītību ieguvusi Līksnas septiņgadīgajā skolā, no 1952. gada mācības turpināja Rīgas 5.vidusskolā (RVĢ, tag. Rīgas Valsts vācu ģimnāzija), ko beidza 1956. gadā.

 1958. gadā Ruta Čaupova iestājās Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātes Angļu valodas un literatūras nodaļā. 1961. gadā viņa beidza LU Filoloģijas fakultātes Angļu valodas un literatūras nodaļu ar diplomdarbu “Angļu portretglezniecība”.

Pēc LU absolvēšanas Ruta Čaupova strādājusi par angļu valodas pedagoģi Auces vidusskolā (1961-1963), Rīgas 9. vidusskolā (1963-1964) un bij. Rīgas Politehniskā institūta Svešvalodu fakultātē. Līdzās pedagoģes darbam RTU Ruta Čaupova studējusi LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas neklātienes nodaļā (LMA, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas apakšnozare).

1993. gadā Ruta Čaupova LMA ieguva humanitāro zinātņu maģistra grādu, bet 1994. gadā doktora grādu ar diplomdarbu “Portrets latviešu tēlniecībā. Stilistiskās ievirzes un tipoloģijas aspekti 1900.-1976.”.

   Pēc LMA absolvēšanas Ruta Čaupova veidoja rakstus par tēlniecības problēmām un autoriem un no 1972.-2002. gadam darbojās LPSR Zinātņu akadēmijas A.Upīša Valodas un literatūras institūta Tēlotājas mākslas nodaļā. Nodaļā strādāja nozīmīgas mākslas zinātnieces: Rasma Lāce (vadītāja 1975-1988, pētniece 1988-1992), Elita Grosmane, Dzidra Skaidrīte Blūma (1936-2011), Laila Bremša u.c.

No 1970. gada Ruta Čaupova publicējusi zinātniskus un populārzinātniskus rakstus arī par keramikas un akvareļglezniecības attīstības jautājumiem. Noturīga interese mākslas zinātniecei bijusi par tēlniecību, veidojusi monogrāfijas par Teodoru Zaļkalnu (1974, bij. izd. “Tēlotājmāksla”, Krievija), Lea Dāvidovu-Medeni (1968, “Liesma”; 1973, bij. izd. “Sovetskij hudožņik”, Krievija), Martu Skulmi (1992, “Zinātne”), “Portrets latviešu tēlniecībā” (1981, “Zinātne”, mākslinieks – Alnis Mitris) un rakstus par tēlniecēm Artu Dumpi, Aleksandru Briedi, Ellu Leimani, Valentīnu Zeili u.c. 

Viņa veidoja šķirkļus “Latviešu lietišķā māksla” (1989, sast. Brigita Sturme, “Liesma”). Regulāri publicējusies laikrakstos “Literatūra un Māksla”, žurnālos “Māksla”, “Latvijas ZA Vēstis”, “Studija”, rakstu krājumos “Latviešu tēlotāja māksla”, vēlāk “Doma” u.c. Mākslas zinātniece ir gatavojusi rakstus mākslas zinātnes izdevumiem Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Krievijā un vizuālās mākslas izstāžu katalogiem.

Rutas Čaupovas mūža devums ietverts autores sastādītajā izdevumā “Profesionālā tēlniecība Latvijā. Ievirzes. Personības. Notikumi” (2023, “Neputns”, dizains Ivo Grundulis).

Ilgus gadus Ruta Čaupova darbojās kā eksperte Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Zinātniskajā padomē, neliedzot savu padomu un daudzveidīgās zināšanas par latviešu tēlniecības vēsturi un šodienu. 

Ruta Čaupova apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2002.gada 17. novembrī. Jau decembrī viņa iestājās Latvijas Ordeņu brālībā.

Atvadīšanās no mākslas zinātnieces Rutas Čaupovas notiks 11. martā, plkst. 12.00 Apbedīšanas un kremācijas centra “Atvadas” Lielajā atvadu zālē, Tēraudlietuves ielā 3, Rīgā.

Latvijas Ordeņu brālība izsaka visdziļāko līdzjūtību mākslas zinātnieces Rutas Čaupovas tuviniekiem un kolēģiem.

Atvadu vārdu tapšanā izmantota LMS sniegtā informācija