LOB Goda biedrs Atis Antons Homka
27.02.2016
2016. gada 23. janvārī Latvijas Ordeņu brālības biedru sapulcē par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas Ordeņu brālības mērķu un uzdevumu īstenošanā Atim Antonam Homkam tika piešķirts Latvijas Ordeņu brālības Goda biedra nosaukums.
LOB priekšsēdētājs J.Griķis 29. janvārī apciemoja Ati Homku viņa mītnes vietā Frankfurtē (Vācija) četras dienas pirms viņa 99 gadu dzīves jubilejas un svinīgi pasniedza viņam Goda biedra diplomu.
Atis Antons Homka ir dzimis 1917. gada 2. februārī Daugavpils apriņķa Asūnes pagastā. 1938. gadā absolvēja Valsts komercskolu Rēzeknē. 1939. gada sākumā A.Homka tika iesaukts Latvijas Armijas obligātajā dienestā, kura laikā pabeidza Instruktoru skolu un Virsnieku vietnieku kursu pie Latvijas Kara skolas. 1941. gada decembrī sākās A. Homkas studijas Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātē. Studiju laikā viņš iestājās studentu korī Dziesmuvara (diriģents prof. Ādolfs Ābele). Nepabeidzis studijas A.Homka tika iesaukts Latviešu leģionā 1944.gada 3.februārī. Otrā Pasaules kara dalībnieks, 19. latviešu divīzijas 44. pulka leitnants, atvaļinātais kapteinis, Mores kaujas 4. rotas komandieris, 5. Kurzemes lielkauju dalībnieks, kur tika ievainots. Par kauju nopelniem 1944. gadā A. Homka apbalvots: martā ar II.šķiras Dzelzs krustu, maijā ar I.šķiras Dzelzs krustu, augustā ar Tuvcīņas nozīmi sudrabā, oktobrī ar Ievainojuma nozīmi sudrabā.
Pēc smaga ievainojuma A. Homka nonāca kara lazaretē Ventspilī. Tad decembra beigās ar kuģi viņu pārveda uz Vāciju, kur viņš ārstējās dažādās lazaretēs līdz 1945. gada 8. maijam. Pēc tam sekoja gūstekņu nometnes. 1945. gada novembrī Ati Homku un pārējos leģionārus atbrīvoja no gūstekņu nometnes. A. Homka apmetās dzīvot tuvajā Oldenburgas pilsētā.
1946. gada sākumā Hamburgā tika nodibināta Baltijas Universitāte. A. Homka ieradās Hamburgā, lai turpinātu studijas Inženierzinātņu fakultātē. Dzīvoja studentu nometnē. Nometnes komandants nozīmēja viņu par nometnes proktoru. Sāka organizēties studentu apvienības. Latviešu studenti sāka sasaukties pa visu Rietumvāciju un izveidoja lielu Latviešu Studentu apvienību. A. Homka tika ievēlēts Latviešu Studentu apvienības Prezidijā. Tad viņš tika izraudzīts kā latviešu studentu un jaunatnes pārstāvis Latviešu Nacionālajā Padomē (LNP) Vācijā. LNP sastāvēja no 25 delegātiem: apgabalu izvēlēti pārstāvji, baznīcu pārstāvji, Daugavas Vanagu un jaunatnes, resp., studentu pārstāvji. LNP Vācijā darbojās kā latviešu parlaments. Pēc studiju beigšanas A.Homka pārcēlās uz dzīvi Braunšveigā, kur nodibināja Daugavas Vanagu nodaļu Braunšveigā un vadīja to, līdz pārcēlās uz darbu Kaizerslauternā - Latviešu būvrotā pie ASV armijas. Tur viņš strādāja par rotas inženieri un būvdarbu vadītāju.
1961. gadā A. Homka apprecējās un pārnāca uz dzīvi Frankfurtē. Viņš strādāja NATO Būvniecības štābā būvniecības plānošanā un kontrolē. Par labu darbu NATO A. Homka apbalvots ar vairākiem Atzinības rakstiem. Saņemta LSO štāba Heidelbergā Atzinības medaļa būvniecības jomā un paaugstināts kapteiņa pakāpē. Paralēli darbam NATO dienestā A. Homka trīs reizes tika ievēlēts Frankfurtes pilsētas Domē, kur viņš piedalījās pilsētas plānošanas un izbūves darbos (80% pilsētas bija karā izpostīta). Par īpašiem nopelniem apbalvots ar Frankfurtes Pilsētas medaļu un 1972.gadā viņam piešķirts Goda ierēdņa tituls. A. Homka 10 gadus darbojies Frankfurtes pilsētas zvērināto tiesā.
1952. gadā Londonas sanāksmē LNP vietā izveidota jauna latviešu organizācija Latvijas Atbrīvošanas komiteja - Eiropas centrs (LAK-EC). Šajā organizācijā līdz 1985. gadam A.Homka darbojās kā Latviešu Kristīgo Demokrātu partijas pārstāvis. Šai posmā 10 gadus strādājis LAK-EC Prezidijā kā Eiropas Jaunatnes daļas vadītājs. Katru gadu viņš rīkoja Eiropas latviešu jaunatnes 2 nedēļu seminārus Minsteres Latviešu ģimnāzijas telpās Minsterē, sagādājot no Vācijas valdības līdzekļus (ca. DM 10.000 gadā) lektoriem, dalībnieku uzturam un ceļa izdevumiem. Semināros piedalījās ģimnāzijas pēdējās 2 klases, kā arī ELJA (Eiropas Latviešu jaunatnes apvienība) jaunatne no Anglijas, Zviedrijas, Austrijas u.c. pasaules valstīm.
Kopš 1960.gada līdz šai dienai Atis Homka strādā par ģenerālsekretāru Latvijas Centrālajā Padomē (LCP) Rietumos.
Paralēli tam visus gadus A.Homka darbojās arī latviešu organizācijās, cīnoties par Latvijas brīvību, par cilvēka tiesībām ne tikai latviešu, bet arī Vācijas un starptautiskajās organizācijās, skaidrojot par Latvijas okupāciju un spodrinot Latvijas tēlu un gūstot daudzus domubiedrus un draugus plašajā sabiedrībā, politiskajās partijās un valdību aprindās caur Paneiropas Ūniju, caur Kristīgo Demokrātu savienību (CDU) līdz pat Eiropas Parlamentam.
Šis darbs turpinās līdz šai dienai. Jāpiemin Eiropas Parlamenta lēmums 1983.gada janvārī par Baltijas valstu okupācijas atzīšanu un par nepieciešamību Padomju Savienībai izvest savu karaspēku no Baltijas valstu teritorijas.
Bez tam, Atis Homka darbojas arī ANO Cilvēka Tiesību aizsardzības Latvijas nodaļā - ANLA, Latvijas Zemessardzē, Rīgas Latviešu biedrībā, Latviešu Katoļu Studentu un Akadēmiķu apvienībā Dzintars, viņam ir cieša sadarbība ar politiskajām partijām un citām sabiedriskajām organizācijām.
A.Homka ir izaudzinājis divas meitas - Angelu un Birutu. Ir divi mazbērni.
2010. gada 15. martā Latvijas Republikas prezidents Valdis Zatlers Rīgas pilī Atim Antonam Homkam pasniedza V šķiras Viestura ordeni ar šķēpiem.
Sagatavoja
J.Griķis
Atpakaļ
