Par Latvijas Ordeņu brālības Domes sēdi Valsts Mākslas muzejā.
30.09.2022
2022. gada 28. septembrī notika LOB Domes sēde. Vispirms ar klusuma brīdi pieminējām Latvijas Ordeņu brālības Goda biedru Ēriku Tomsonu, kurš 22. septembrī bija devies Mūžībā. Piedzimis vienā gadā ar Latviju, Otrā pasaules kara beigās astoņas reizes devies pāri jūrai, pārceļot ap tūkstoti bēgļu no Latvijas uz Gotlandi Zviedrijā.
Pēc tam LOB tika uzņemti divi jauni biedri, abi dakteri. Onkoloģijas celmlauze Latvijā, Dr. Gunta Purkalne, kurai 1984. gadā, uzsākot darbu Latvijas onkoloģijas centrā, bija iespēja stažēties Karolinskas un Upsalas universitātes slimnīcās, kā arī Mičiganas universitātes slimnīcā ASV. Atgriezusies Latvijā, profesore ļoti mērķtiecīgi centās ieviest tur redzēto arī saviem pacientiem. Tas tika novērtēts un kopš 1993. gada viņa kļūst par Latvijas Onkoloģijas centra Ķīmijterapijas nodaļas vadītāju. No 2000. līdz 2021. gadam, kamēr Dr. Purkalne vadīja Onkoloģijas klīniku, onkoloģijas pacienti Stradiņu slimnīcā ieguva jaunas telpas, jaunus staru terapijas aparātus, ambulatoro palīdzību, dienas stacionāra nodaļu un augsti kvalificētus ārstus. Profesore aktīvi darbojusies Latvijas Onkologu asociācijā, izveidojot tur onkologu ķīmijterapeitu apakšsekciju. Kad onkologs ķīmijterapeits tika atzīts par pamatspecialitāti, tapa arī Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija, šobrīd apvienojot vairāk nekā 30 aktīvi strādājošu biedru. Dr. Purkalne ilgstoši bijusi šīs asociācijas valdes priekšsēdētāja un ir viena no pirmajām onkoloģēm Baltijā, kas savulaik uzsāka aktīvu dalību Eiropas Onkologu asociācijā (ESMO), nesot Latvijas vārdu arī Eiropā.
Otrs ārsts ir ilggadējais Paula Stradiņa klīniskās un universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Arnolds Atis Veinbergs. Viņa vadībā Stradiņa slimnīca pirmo reizi iekļuva Latvijas Uzņēmumu reputācijas topā starp 150 atzītākajiem uzņēmumiem, iegūstot 1. vietu par labāko reputāciju sabiedrisko un individuālo pakalpojumu nozarē. 2011. gadā personīgu iemeslu dēļ Dr. Veinbergs uz valdes priekšsēdētāja amatu vairs nekandidēja, turpinot darbu kā Stradiņa slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas institūta ārsts radiologs. Stradiņa slimnīca bijusi viņa rūpju bērns 25 gadus. LOB biedri ir ļoti priecīgi par šādu savu rindu papildinājumu.
Tālāk ar labiem vārdiem tika pārrunāts augusta beigās notikušais brālības 24. Salidojums Salaspilī, kā arī nākošais, kad pēc gada laipni esam gaidīti Tukuma novadā. Vienojāmies arī par Latvijas Valsts svētku, Ziemassvētku un LOB tradicionālās Jaunā gada ieskaņas kopsapulces norisēm.
Šīs Domes sēdes izskaņā visus gaidīja ļoti skaista iespēja iepazīties ar jaunākajām Latvijas Valsts mākslas muzeja izstādēm. Īpaši ar Vilhelma Purvīša darbu izstādi.
Lieki atgādināt, ka V.Purvītis ir viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem, viens no nozīmīgākajiem māksliniekiem latviešu mākslā vispār. 1890. gadā kā brīvklausītājs iestājies Pēterburgas Mākslas akadēmijā, pēc tās beigšanas un godalgošanas ārzemju izstādēs Purvītis Krievijā uz brīdi pat kļūst par modes mākslinieku, viņa gleznas iegādājas kolekcionāri Tretjakovs, kņaziene Teniševa, Botkins, tās izstādītas Parīzē, Berlīnē, Londonā, Drēzdenē, Diseldorfā, Vīnē, Ķelnē un Leipcigā. 1919. gadā Vilhelms Purvītis tiek iecelts par Rīgas pilsētas Mākslas muzeja direktoru un Mākslas akadēmijas rektoru. Viņš organizē daudzas Latvijas mākslas izstādes Eiropā, arī pats saņemot neskaitāmus apbalvojumus. Pēc Latvijas okupācijas no muzeja direktora amata atstādināts. 1942. gadā mākslinieks sarīko savu pēdējo personālizstādi un 1944. gadā dodas bēgļu gaitās. Purvītis mirst 1945. gada 14. janvārī Bādnauheimā.
Atpakaļ