Par LOB Domes sēdi 2016. gada 10. martā
10.03.2016
Domes darba kārtībā paredzēts Bēgļu jautājums, kā Latvijas neatkarības apdraudējums, LU Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļas profesora LeonaTaivāna skatījumā; jaunu biedru uzņemšana un LOB 2016. gada budžets, par ko ziņos Juris Griķis; par LOB biedru naudas maksājumiem informēs Kamena Kaidaka, bet par projektu pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu Māra Kokina. Sēdēs izskaņā dažādi aktuāli jautājumi.
Unikāla bija personīgā tikšanās un iespēja uzklausīt tik erudītu cilvēku, kā profesors Leons Taivāns. Beidzis Maskavas Valsts universitātes Austrumu valodu institūta Vēstures un filoloģijas fakultāti, dzīvojis un strādājis Izraēlā, Libānā, Sīrijā, Singapūrā, Jordānijā, Filipīnās un Krievijā, L. Taivāns nenoliedzami ir lielākais Tuvo Austrumu speciālists Latvijā.
Savu uzrunu LOB Domes biedriem profesors sāka ar jautājumu: Kas ir valsts? pats arī atbildot, ka valsts ir cilvēku apvienība. Un valsts galvenais uzdevums nav viss nodarboties ar žēlsirdības darbiem, bet gan nodrošināt savu iedzīvotāju drošību visās jomās arī garīgo, ekonomisko, sociālo. Valsts uzdevums ir pasargāt ne tikai no militāra uzbrukuma, bet arī no morālo spēku sagraušanas. Pirmais drauds drošībai mūsdienās ir terorisms. Augsts terorisma līmenis ir tādās valstīs kā Francija, Spānija, Anglija. Profesors parādīja arī karti, kurā Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija un Čehija minētas kā drošas valstis ar zemiem terorisma draudiem.
Mēs dzīvojam kristīgā sabiedrībā, kur valsts ir šķirta no reliģijas, par to runā jau Jēzus Evaņģēlijā, turpināja L. Taivāns. Islāmā nekā tāda nav. Tur Muhameds noteicis, ka baznīca, valsts un sabiedrība ir nedalāmi jēdzieni.
Runājot par ekonomisko situāciju Tuvajos Austrumos, profesors izteica līdzību ar maizes klaipu, kas jāsagriež visiem gribētājiem, bet klaips ir par mazu. Graudaugu ražas pēdējos 40 gados kritušās par trešdaļu, izžūst upes, trūkst ūdens, visu nelaimju pamats nav ko ēst. Tuvojos Austrumos dzīvo 360 miljoni iedzīvotāju, no tiem 120 miljoni ir nepaēduši, badā. Un viņi virzās uz tukšo Eiropu. Runājot par izglītību, islāma valstu organizācijai ir zemākais izglītības līmenis pasaulē. Piemērs ar musulmaņiem, kas strādā Lielbritānijā - 33% no viņiem ir zemākās kvalifikācijas darbaspēks, savukārt darba tirgū musulmaņu bezdarbs ir vislielākais. Diagrammas uzskatāmi parāda, ka valstī migrantu skaits pieaug tad, kad nacionālais kopprodukts aug, jo attīstītāka kādas valsts ekonomika, jo vairāk tajā ierodas migrantu. Mēs Latvijā runājam par migrantu integrāciju, grasāmies viņiem mācīt latviešu valodu, mācīsim ievērot katra indivīda tiesības, cienīt kristietību
Tas nebūs. Ja kristietībā pieņemts uzskatīt, ka cilvēks ir Dievam līdzīga būtne, kurā Dievs iepūtis savu garu, bet jūdaismā, ka jūdi ir izredzēto tauta - Dieva līgava, tad islāms ir galēji pretējās pozīcijās cilvēka kā vērtības izpratnē.
Ja mēs domājam, ka bēgļi kādreiz kļūs par kritstiešiem, tas ir neiespējami, turpina profesors Taivāns. Arī latviski viņi nerunās. Viņi orientēti uz lielāko reģiona valodu, kas mūsu gadījumā ir krievu valoda. Asimilējot bēgļus, mums būs vēl vairāk cittautiešu. Bet nekāda asimilācija nenotiks, ja Latvijā būs islāma sievietes, tad veidosies slēgtas kopienas. Tā tas ir visur pasaulē un Latvija nebūs izņēmums. Latvju jaunekļu tuvošanās atbraucējām viņiem var slikti beigties. Arī laukos viņi nepaliks, viņi mēdz doties uz lielpilsētām, jo viņiem ir jābūt lielā kopienā. Musulmaņu orientācija nav Eiropa, tā tiek dziļi nicināta. Islams nav miermīlīga reliģija, tā vēlas dominēt kā dabūt mūs zem sava papēža. Islāmam ir reliģiskā, juridiskā, politiskā un militārā komponente, un militārā tiek piesegta ar reliģisko, lai attaisnotu terorismu, džihādismu utt. Reliģija ir širmis. Ja valstī musulmaņi ir līdz 1% no iedzīvotājiem, tad tas nevienā uztraukumu nerada un tā uzlūkota tiek kā interesanta, eksotiska kopiena, bet 2-3% jau pieprasa savas tiesības, 5-8% jau vajadzīgi savi veikali, šariāta likumu ievērošana, kā tas ir piem. Norvēģijā, no10% jau valstī sākas nekārtības, bet 20% pretendē uz varas pārņemšanu.
Ko mums darīt? Uz radušos situāciju jālūkojas ar skaidru skatu, primāri ir jāaizliedz visa veida džihādistus. Rīgā jau ir skola, kas pārtvērusi dažas viņu iniciatīvas. Mošejās notiek ienaida kurināšana, tās nav lūgšanas, kas tur piektdienās tiek izteiktas. Pie stūres ir radikāļi, miermīlīgos musulmaņus neredzam. Ja pie mums pieaugs viņu lūgšanu telpu un mazo mošeju skaits, lietas kļūs tikai sliktākas. Visas kustības, kas vērstas uz islāma sabiedrības radīšanu, ir jāaizliedz! Džihādam nav jāizpaužas kā fiziskai varmācībai, tomēr pat mierīgs džihāds ietver agresijas elementus. Lai būtu musulmaņu kopiena bet statiska, nekāda islāma paplašināšanās un jaunu locekļu piesaistīšana! Šīs lietas ir ļoti bīstamas. Tās beigsies ar džihādu un ieročiem rokās.
Mūsu Iekšlietu ministrijas pirmā doma ir ja kāds no galvas līdz kājām ir ietērpts nikābā, kas ir melns tērps, tikai ar šauru spraugu acīm, kā šādas personas(nav pat zināms, vai tā ir sieviete) identificēt? Zem šāda apmetņa var staigāt arī vīrietis ar šahīda jostu. Patiesībā arī Tuvajos Austrumos nemaz nav tik daudz sieviešu, kas tā staigā, jo tas nav islāma dogmatisks uzstādījums. Tā skaitās dievbijīga prakse. Arī Rīgā pareizticīgo baznīcā sieviete var iet ar pliku galvu. Bet tā kā apustulis Pāvils ir teicis, ka dievbijīgas sievietes galvai jābūt apsegtai, tad sievietes uz baznīcu iet ar apsegtu galvu. Līdzīga tradīcija ir Tuvajos Austrumos. Jūdiem tā attiecas uz vīriešiem, kuri sinagogā iet ar apsegtu galvu. Korānā nevienā vietā nav teikts, ka sievietei ir jābūt segtai. Tur rakstīs, ka viņai jābūt pieklājīgai, neizaicinošai utt. Taču daudz svarīgāks ir sociālais aspekts.
Runājot par Rietumu politiķiem, profesors domā, ka, spriežot par minoritātēm, viņi vienmēr atceras, ka arī tās ir vēlētāju balsis. Savukārt, atbildot uz jautājumu par vāciešu nostāju bēgļu jautājumā, Tuvo Austrumu speciālists pauda savu izbrīnu par to, kā intelektuāli cilvēki var runāt tādus murgus...
Piebildīšu, ka pērn internetā bija izplatīti džihādistu draudi nogalināt pat Romas pāvestu Francisku.
Tikšanās nobeigumā profesoram Leonam Taivānam tika dāvāti ziedi un grāmatas, arī Kārļa Štrāla apjomīgais romāns Karš, ar domu lai nekas tāds vairs nebūtu jāpiedzīvo nekad.
Pēc tam LOB biedru rindās tika uzņemta pazīstamā baleta māksliniece, horeogrāfe Inese Čača. Sava mūža lielāko daļu atdevusi Rīgas Operetes teātrim, šobrīd vada horeogrāfisko miniatūru ansambli Vecrīga, kā arī veidojusi mūsu Bruņoto spēku filē, kas pelnīti atzīts par vienu no labākajiem Eiropā.
Tālāk valdes priekšsēdētājs Juris Griķis klātesošos informēja par LOB 2016. gada budžetu, Kamena Kaidaka par LOB biedru naudas maksātājiem un nemaksātājiem, bet Māra Kokina par šī gada projektu sagatavošanu un iesniegšanu dažādās instancēs. Viens no tuvākajiem - 1.aprīlī Jūrmalas muzejā tiks atklāta LOB biedres, brīnišķīgās tēlnieces Vijas Ilzes Dzintares personālizstāde Baltais putns. Melnais putns.
Sapulces beigās tika pārrunāti dažādi jautājumi, ieskaitot brālības topošo projektu, kas radies pēc LOB biedres, diriģentes Aivas Birziņas rosinājuma - atbalstīt J.Kulakova kantāti Sarkanais vilciens, veltītu deportācijas 75 gadiem. Koncertuzvedums notiks Lielajā ģildē 2016.gada 14.jūnijā, piedaloties grupai Pērkons, trīs sieviešu koriem, solistiem Ievai Akurāterei, Ivaram Cinkusam un Jānim Paukštello. Diriģente Aiva Birziņa, pasākuma režisors Uģis Brikmanis.
Sēdes izskaņā LOB valdē pērn Aizsaulē aizgājušā Voldemāra Dziedātāja vietā tika ievēlēts Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns, savukārt Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais tika sveikts ar trīs skaistām rozēm sakarā ar Ministru kabineta saņemto Atzinības rakstu.
Uzklausot aktrises Antas Krūmiņas ieteikumu, LOB Dome nolēma izteikt protestu par topošās partijas Gods kalpot Latvijai nosaukumu. No 1918. gada šī devīze ir ar militāru raksturu un nekādi nav izmantojama atsevišķas politiskās partijas populistiskiem mērķiem. Vienbalsīgi tika pieņemts lēmums atbalstīt Aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa aicinājumu biedrības "Gods kalpot Latvijai" pārstāvjiem izvairīties no šādu simbolu lietošanas politiskā spēka izveidē un lūgt Uzņēmumu reģistru nosaukumu atteikt. Juris Karlsons apņēmās sagatavot vēstules tekstu, ko elektroniski nosūtīs LOB vārdā. skatīt šeit
Lia Guļevska.
Atpakaļ