TICOT GARĪGIEM SPĒKIEM
20.09.2015
Latvijas Ordeņu brālības biedri 18.septembrī devās uz Raiņa dzimto Tadenavu. Raiņa tēva 1865. gadā celtā pusmuižas guļbaļķu dzīvojamā māja, kurā atrodas muzejs, šobrīd tiek rekonstruēta un restaurēta. Bijām arī pie kilometru attālāk novietotā piemiņas akmens, kas simboliski nolikts vecās pirtiņas vietā. Te mazais Žaniņš nāca pasaulē, vēl neapjauzdams, ka uz laikiem padarīs šo vietu nozīmīgu ne tikai Latvijai vien. Abpus akmenim kuplo diža liepa un varens ozols, kas par godu Raiņa vecākiem iestādīti 1930.gadā. Kā savulaik rakstīja Rainis: Jāuzmeklē vēsturē, kad bijuši laimīgi laiki un tad jāizzina viņa cēloņus.
Dzejnieka jubilejas pasākumā Tadenavā bija prieks redzēt tik daudz jauniešu, vairāk nekā 200 no apkārtnes skolām. Dzejniece Inese Zandere, atverot arī bērnu dzejas gadagrāmatu Garā pupa 2015, uzsvēra, ka Rainis ir viens no tiem, kas palīdz mums nebūt pelēkiem. Klātesošos uzrunāja arī Garās pupas veidotāja, māksliniece Rūta Briede, Memoriālo muzeju apvienības vadītāja Rita Meinerte, Nacionālā teātra aktieris Romans Bargais, dzejnieks Eduards Aivars, atdzejotāja Inese Paklone, a/s Valsts nekustamie īpašumi komunikāciju speciālists A. Blodons. Atraktīvā diriģenta Inta Teterovska vadībā dziedāja jauniešu koris Balsis. Pēc tam visi varēja piedalīties 4x15 minūšu darbnīcās: Dzejoļu un jautājumu, Teātra un Dziesmu darbnīcā - piedalies Tadenavas Raiņa korī! Jāteic, ka tieši Dziesmu darbnīca izpelnījās vislielāko Ordeņa brālības biedru piekrišanu. Tikšanās noslēgumā Balsis priecēja ar skanīgu koncertu, izpildot arī trīs dziesmas no R.Paula un I.Zanderes Upju dziesmu cikla. Skanot dziesmai par Daugavu, fonā jo sparīgi dziedāja arī gailis, kas, kā zinām, ir ļoti laba zīme. Koncerta izskaņā klātesošo kopkoris emocionāli vienojās M.Brauna dziesmā ar Raiņa vārdiem Saule, Pērkons, Daugava.
Mājupceļā, dodoties uz Likteņdārzu, bija jādomā par Raiņa sentenci: Tā ir sabiedrības neveselības un nākoša sabrukuma zīme, ka viņa netic vairs garīgiem spēkiem, bet tikai rupjai varai, kaujamiem ieročiem un naudai. Par spīti šobrīd pasaulē notiekošajam, ticība garīgo spēku pārsvaram Tadenavā bija gluži vai taustāma. Rainim par to būtu prieks.
Likteņdārzā Ordeņa brālības biedri iestādīja trīs piemiņas kociņus Ordeņa brālības idejas autoram un realizētājam, arheologam Jānim Graudonim, viņa domu biedram, horeogrāfam, Deju svētku virsvadītājam, arī biteniekam Osvaldam Štrausam, kuri abi stāvējuši pie brālības šūpuļa, un Dr.habil.med., LZA goda loceklim, profesoram Nikolajam Skujam. Klātesot N.Skujas dēlam Linardam Skujam un J.Graudoņa meitai Rasai Kukainei, divas sudrabeglītes un viena liepa tika liktas Latvijas zemē un laidīs tajā dziļas saknes, stiprinot apziņu, ka - mūžs, kas bijis veltīts citiem, nekad nevar izgaist bez pēdām. Un atkal zīmīgie Raiņa vārdi: Kas mirst priekš idejas, dzīvo pēc nāves. Visi citi pēc nāves dzīvo tikai kā viela.
Atpakaļ