No 2009.gada dzejniece savas dienas vadīja Lubānas sociālās aprūpes centra aizvējā, bet mūža miegā aizmiga Madonas slimnīcā.
Broņislava Martuževa dzimusi 1924.gada 8.aprīlī Abrenes apriņķa Domopoles, tagad Bērzpils, pagasta Slavītu sādžā, bet jau 1928.gadā vecāki pārcēlās uz dzīvi Lubānas pusē. Pavisam šajā ģimenē piedzima deviņi bērni, no kuriem izdzīvoja pieci.
Dzejnieces dzīves redzējuma pamati sāka veidoties Latvijas brīvvalsts laikā un tie veidojās ne tikai ģimenē, bet arī Cepurītes četrklasīgā pamatskolā, Lubānas sešklasīgā pamatskolā, Lubānas vidusskolā un Rēzeknes Skolotāju institūtā. Broņislava Martuževa kā Nacionālās pretošanās kustības dalībniece un atbalstītāja no 1946.gada līdz 1951.gadam slēpās sava tēva Lazdiņu mājas slēpnī, tad arī 1947.gadā viņa Nacionālajiem partizāniem veltīja dziesmu Dzīve sauc, ko tagad dzied Baltie lāči. Laiku no 1951. gada līdz 1956. gadam viņai nācās pavadīt izsūtījumā apcietinājumā un dažādās soda izciešanas nometnēs Sibīrijā. Kādā cietuma kamerā viņa bija kopā ar dzejnieci Elzu Stērsti. Taišetas trases kolonijā Nr. 40 Broņislava Martuževa 1952. gada 18. novembrī uzrakstīja dzejoli Brīvības piemineklis (Ceļu krusti, 1990.). Kad viņa atgriezās no izsūtījuma, dzimtās Lazdiņu mājas bija izpostītas. Broņislavas Martuževas mūža radošākie gadi tika pavadīti kopā ar dzejnieces stipro balstu māsu Magdalēnu Dārziņu mājās.
IZDOTI DZEJOĻU KRĀJUMI:
Balta puķe ezerā, 1981.
Rakstītāja, 1987.
Ceļu krusti, 1990.
Gaismas lāse (reliģiskās dzejas izlase), 1994.
Ceļteku vālītes zied, 1996.
Nopūtas, 1999.
Lirika (izlase), 2003.
Kā putni dzied, 2004.
Kopotas dzejas, 2004.
Trejdeviņas jāņuzāles, 2005.
Laba oma, 2007.
Zelta zīmogs. Lirika (izlase), 2008.
Deg uguntiņa, 2011.
Pirmie divi Broņislavas Martuževas dzejoļu krājumi izdoti ar Evas Mārtužas vārdu. Broņislava Martuževa bija tautas teicēja, pati sacerēja dziesmām vārdus un melodijas. 2004. gadā ir izdots Broņislavas Martuževas CD "
un viss kļūst dziesma beigās. Dzeja, dziesmas, sarunas".
Kinorežisors Zigurds Vidiņš par dzejnieci ir uzņēmis dokumentālu filmu "Gaismas lāse". Imants Kalniņš ir sacerējis dziesmu ciklu ar Broņislavas Martuževas vārdiem. Broņislava Martuževa ir saņēmusi vairākus apbalvojumus - Triju Zvaigžņu ordeni (1995.), Rakstnieku savienības Gada balvu par dzejoļu krājumu «Nopūtas» (1999.), Kultūras fonda Spīdolas balvu par dzejas krājumu «Kā putni dzied» (2004.). Broņislavas Martuževas pēdējais dzejoļu krājums "Deg uguntiņa" iznāca 2011. gadā. Atvadīšanās no Broņislavas Martuževas notika 18.februārī, plkst.12 Lubānas katoļu baznīcā. No turienes trīs katoļu baznīcas priesteri viņu izvadīja uz Lubānas Jaunajiem kapiem. Triju Zvaigžņu ordenis pēc Broņislavas Martuževas vēlējuma tika nodots Bēržu katoļu baznīcai (Bērzpils pagasts) un ir novietots pie altāra.
Deg mūžīgā, - deg uguntiņa
Un atspīd tos, kas lūdz un cer.
Ak, uzticīgā siržu ziņa
Pie altāra deg uguntiņa
Kā Kristusbērna asariņa,
Ap Ziemsvētkiem kas ziedu ver,
Kā dzīva sirds deg uguntiņa,
Ko tumsa dzer un neizdzer.
(Deg uguntiņa, 2008.)
Ir atziņas un vārdi, kurus savai Tautai varēja pateikt tikai Broņislava Martuževa.
Izjusti, izsāpēti, iznēsāti.
Juris Griķis,
Latvijas Ordeņu Brālība
Atpakaļ
