Trīs saujas vasaras, dzimtenes vasaras
Aizsaules dārzos vēl gribētos rast
Raudiet par liepu, kam nolauzta pazare,
Mani vairs ievainot nespēj nekas.
/Ārija Elksne/
Vairāk nekā 57 gadi no Voldemāra Dziedātāja mūža bija saistīti ar teātra mākslu, kultūrizglītības un dažādu mākslas pasākumu organizēšanu. Desmit no šiem gadiem - laikā no 1990. līdz 2000. gadam - viņš bijis Latvijas Leļļu teātra direktors. Voldemāra Dziedātāja vadībā Latvijas Leļļu teātrim izdevās veiksmīgi un kvalitatīvi darboties vienā no sarežģītākajiem vēstures posmiem - 20. gs. 90-os gados, kad valsts iekārtas pārmaiņu rezultātā zuda ierastās iestrādnes - mainījās gan saimnieciskās darbības principi, gan skatītāju skaits teātru zālēs. Iegūtajai brīvībai sekoja arī neierastā konkurences sajūta - pievērst uzmanību leļļu teātrim kā brīvā laika pavadīšanas vietai kļuva arvien grūtāka, taču tieši Voldemāra Dziedātāja aktīvā rīcība ļāva teātrim turpināt darbu, nezaudējot ne izrāžu kvalitāti, ne skaitu (aptuveni astoņi jauniestudējumi sezonā). Šajā laika posmā iestudēja tādas atzinību guvušas izrādes kā "Klauns Loreti un smaids" (atkārtoti, režisors V. Grigorjevs), "Kaķīša dzirnaviņas" (režisore T. Hercberga), "Īkstīte" (režisors P. Anteins), "Pauks un Šmauks" (režisori V. Pavlovskis, M. Koristins), "Sniegbaltītes skola" (atkārtoti, režisors V. Pavlovskis), "Eža kažociņš" (režisore V. Blūzma) un izrāde pieaugušajiem "Simbelīns" (režisors R. Agurs).
Pēdējos piecpadsmit savas dzīves gadus Voldemārs Dziedātājs, būdams kultūras darbinieks, veltīja Triju Zvaigžņu ordeņa brālības veidošanai un Latvijas Ordeņu brālības darbības vadīšanai kā domes loceklis un valdes līdzpriekšsēdētājs. Viņa dzīves gudrība, darba prieks un neizsīkstoša enerģija ir devusi patiesu prieku un gandarījumu Latvijas Valsts augstāko apbalvojumu saņēmējiem - Latvijas Ordeņu brālības biedriem, sajust sevi kā piederīgiem Latvijas valstij.
Atvadīšanās no Voldemāra Dziedātāja (29.08.1922.- 3.11.2015.) notiks 6. novembrī plkst. 15.00 Babītes novada Salas pagasta kapsētas pie Svētā Jāņa baznīcas kapličā.
Dziļā līdzjūtībā tuviniekiem, Latvijas Ordeņu brālība
Biogrāfija
Voldemārs Dziedātājs ir dzimis 1922. gada 29. augustā Rīgā. Ieguva vidējo izglītību, apguva pārdevēja specialitāti un no 1938. līdz 1943. gadam strādāja Armijas Ekonomikas veikalā par pārdevēju. Ārpus darba laika apguva aktiera meistarību dramatiskajos kursos. 1943. gadā viņu iesauca armijā un nosūtīja uz fronti. No 1945. gada jūlija līdz 1950. gadam strādāja par Tukuma apriņķa Bikstu pagasta kluba vadītāju, kur organizēja pagasta inteliģences un zemnieku dramatisko pulciņu, uzņemoties režisora pienākumus. No 1950. līdz 1959. gadam strādāja Dobeles rajona kultūras nodaļā un kultūras namā par vadītāju, režisoru, Dobeles rajona virsrežisoru, izveidoja tautisko deju ansambli. No 1955. gada līdz 1992. gadam strādāja par republikas deju svētku koncertu direktoru pieaugušo un skolēnu Dziesmu un deju svētku koncertu sagatavošanā un norisē. Organizēja VIII Baltijas republiku studentu svētku Gaudeamus svētku pasākumus No 1960. līdz 1963. gadam strādāja Rīgas pilsētas Elektromehāniskās rūpnīcas kultūras namā par direktoru. Palīdzēja izveidot estrādes ansambli Atpūtas brīžos (Raimonds Pauls, Ivars Mazurs, Aivars Krūmiņš, Ivars Birkāns, Margarita Vilcāne u.c.). No1963. līdz 2000. gada 31. janvārim strādāja Latvijas Valsts Leļļu teātrī sākotnēji par administratoru, vēlāk par māksliniecisko uzvedumu daļas vadītāju un desmit gadus par direktoru.
Atpakaļ
