In memoriam Valdis Jākobsons (04.06.1938. – 07.05.2021.)

---

2001. gadā Latvijas Ordeņu brālībai pievienojās Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Valdis Jākobsons. Šī gada ziedonī viņš devās mūžības ceļos. Valda Jākobsona veikums Latvijas valsts labā ir gan saskatāms, gan mūžīgs. Piemiņas vārdiem, ko savam goda loceklim veltījusi Latvijas Zinātņu akadēmija, pievienojamies arī mēs.

No mums šķīries Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, goda mecenāts, uzņēmējs un ekonomists Valdis Jākobsons. Viņš nogājis spilgtu un ražīgu dzīves ceļu, atstājis aiz sevis gaišu piemiņu, bet skopas ziņas par sevi pašu.

Ekonomista specialitāti Valdis Jākobsons ieguva studijās Latvijas Valsts universitātē. Viņš bija Latvijas Medicīnas akadēmijas farmācijas goda doktors.

Kopš 27 gadu vecuma Valdim Jākobsonam ir uzticēti vadoši amati ķīmijas un farmācijas nozarē. Viņš bija Latvijas Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) direktora vietnieks (1965-1985), pēc tam – Latvijas valsts medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas firmas “Grindeks” direktors (1985-2007). Zīmīgi, ka tieši 1965. gadā rūpnīca “Grindeks” mainīja savu darbības stratēģiju: pārgāja tikai uz organiskās sintēzes produktu ražošanu. Kopumā sešdesmitajos gados izstrādāti aptuveni 30 dažādi preparāti un to tehnoloģijas, uzsākta šo preparātu ražošana. Valdis Jākobsons droši vien nepiekristu, ja kāds teiktu, ka straujā attīstība ir viņa nopelns, taču, ņemot vērā OSI un tā eksperimentālās rūpnīcas ciešo sadarbību, daļu panākumu noteikti var piedēvēt arī institūta direktora vietniekam – ekonomistam. Tāpat kā daļu pienākumu, ko prasīja eksperimentālās rūpnīcas pilnveidošana un paplašināšana un jauno korpusu celtniecība, kas sākās 1967. gadā. Turklāt 1985. gadā Organiskās sintēzes institūta eksperimentālajai rūpnīcai tiek pievienota Rīgas Medicīnisko preparātu rūpnīca. Apvienotajā rūpnīcā paplašina tehnoloģisko pētījumu centru, organiskās sintēzes laboratoriju, tehnoloģisko procesu modelēšanas laboratoriju, analīzes un standartizācijas laboratoriju.

Ne velti Valdi Jākobsonu visvairāk pazīst un atceras kā zāļu ražotāja akciju sabiedrības “Grindeks” prezidentu. Viņš bija saistīts ar “Grindeks”, kad tas bija kā eksperimentāla ražotne Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūta sastāvā, vadīja to nozīmīgu pārveidojumu periodā, prata saglabāt un pat paplašināt ražotni skarbajos un iznīcinošajos 1990. gados, to veiksmīgi privatizēt un izveidot par patstāvīgu spēcīgu uzņēmumu, ievest starptautiskajos tirgos. Viņš varēja lepoties ar savu uzņēmumu un savu veikumu, un 2007. gadā “Grindeks” vadībai bija pamats izveidot un svinīgi atklāt vēsturisko ekspozīciju par godu uzņēmuma sešdesmit darbības un izaugsmes gadiem.

Valdi Jākobsonu cienīja gan uzņēmēji, gan politiķi. Viņš bija to uzņēmēju vidū, kurus valsts prezidenti un premjerministri iekļāva valsts delegācijās savās ārvalstu vizītēs, un viņš nekavējās izmantot iespējas stāstīt par savu valsti, tās tautsaimniecības priekšrocībām. Viņš pārliecināja ar savu stāju, zināšanām, viedumu un rimtumu
1996. gada 22. novembrī Valdi Jākobsonu ievēlēja par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli. Akadēmiķu atbalstu vēlēšanās nodrošināja ciešā saistība ar Latvijas Zinātņu akadēmiju – ar viņa līdzdalību organiskās sintēzes joma bija glābta. Viņš lepojās ar piederību Akadēmijai, un Akadēmija lepojās ar savu ievērojamo goda locekli.

Valdis Jākobsons bija sabiedriski aktīvs Latvijas pilsonis. Viņš ir bijis Taiho Latvijas fonda valdes priekšsēdētājs, Latvijas Republikas Ministru kabineta Sociālās apdrošināšanas padomes priekšsēdētājs (kopš 1995. gada), Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs (kopš 1995. gada), Latvijas Farmaceitu biedrības goda biedrs (kopš 1966. gada) un vēl un vēl. Dažādās komisijās, komitejās un darba grupās uzklausīja Valda Jākobsona viedokli. Valdis Jēkabsons bija Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) valdes loceklis kopš tās dibināšanas 1994. gadā, vēlāk arī viceprezidents. Valdis Jākobsons 1995. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Kā uzņēmējs Valdis Jākobsons izskatījās un bija varens savā profesionālajā tēlā, un viņš tāds varēja būt, jo viņam piemita uzņēmēja gars. Neapstāties, vienmēr darīt un padarīt darāmo vislabākajā veidā. Aizejot no “Grindeks” vadības, viņš pievērsās Blankenfeldes muižas atjaunošanai. Arī te viņam nepietika ar pelnītu atpūtu pēc labi padarīta darba. Viņš ķērās pie muižas atjaunošanas, nekavējās izmantot to uzņēmējdarbībai. Kā radis savā vadītāja darba mūžā, viņš centās izmantot visus resursus, kas bija viņa rīcībā. Papildus viesnīcas darbībai Blankenfeldes muižā viņš organizēja pārtikas produktu ražošanu no pašu laukos izaudzētā – plūškokiem, āboliem, gurķiem. Valdis Jākobsons panācis, ka pirms vairākiem gadsimtiem muižnieku stādītās un pēc tam dabiski veidojušās plūškoku audzes ir izkoptas, iestādīti jauni koki, izveidota moderna ražotne, kur no plūškoku ziediem un ogām gatavo sulas, sīrupus, vīnu, arī plūškoka ziedu čatniju. Vēl pirms pāris gadiem Valdim Jākobsonam padomā bija vēl vairākas ieceres, tostarp atgriešanās pie iemīļotās nozares – ražot pārtikas bagātinātājus no plūškoku izejvielām. Atjaunotajā muižas vāgūzi izvietota V. Jākobsona daudzos gados krātā dažādas izcelsmes, vēstures, senuma, formas un materiālu zvanu kolekcija, kas esot lielākā Baltijā (apmēram tūkstoš zvanu).

Valdim Jākobsonam pieder vārdi: „Es nevaru pasauli ietekmēt, bet savu ekonomiku varu ietekmēt”. To viņš ir darījis visu savu mūžu, un par to viņam sakām – PALDIES!

Sit tibi terra levis.
Latvijas Zinātņu akadēmija