Rokas, kas mīlēja darbu, gurušas,
Sirds, kas vēlēja labu, nu atdusas.
(Z. Purvs)
Izsakām visdziļāko līdzjūtību piederīgajiem, atvadoties no keramikas lielmeistara Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera Antona Ušpeļa.
Atvadīšanās 29. augustā plkst. 11.00 Jēzus Sirds katedrālē Rēzeknē
Pēc sēru dievkalpojuma izvadīšana zemes klēpī Antonišķu kapsētā, Riebiņu novadā
Latvijas Ordeņu brālība
Par Antonu Ušpeli (1944.14.08. 2015.26.08)
Ušpeļu dzimta ir vienīgā Latvijā, kura tiešā pēctecībā nu jau sestajā paaudzē nodarbojas ar podniecību. Pēctecība tiek nodota no tēva dēlam. Ap 1800. gadu Antonišķu muižas Dūbu sādžā (sens mežstrādnieku centrs; nosaukums radies no darvas (deguta) dedzināmām bedrēm) (tagad Riebiņu novads, Silajāņu keramikas šūpulis) atrodamas ziņas par Ignatu Ušpeli, kuram bijis dēls Staņislavs (dzimis 1837. g.). Staņislava laikabiedrs, zemnieks, deguta tecinātājs un izslavēts podnieks bija Polikarpa Vilcāna vectēvs Toms Vilcāns (1821.1883.), kuru visi saukuši par Vacū Tūmanu. Arī par Staņislavu parādās ziņas, ka virpo podus. Staņislava un Apaļas (dzimusi 1847.g.) ģimenē ir trīs bērni meitas Paulīne un Marija, jaunākais dēls Antons (1884.-1919.). Antona un Jūlijas Ušpeles (dzimušas Babres, 1886.-1927.) ģimenē 1912. gada 22. novembrī piecu bērnu ģimenē dzimst Antons Ušpelis. Savukārt Antona, kuram rados ir Babri un Kaļvas, un Jūlijas Ušpeles (dzimušas Kancānes, 1921.-1994.), kurai rados ir Paulāni, Vilcāni un Riuči, ģimenē ir seši bērni. Trīs no tiem par savu dzīves aicinājumu ir izvēlējušies podniecību: Antons (dzimis 1944.), Pēteris (1950.-2003.) un Viktors (dzimis 1957.). Antona darbu turpina dēls Aivars (dzimis 1974.) un mazdēls Jumis Ingmārs (dzimis 1999.).
Vērā ņemama ir Antona Ušpeļa aktīvā darbošanās, kas nav apstājusies ne uz brīdi. To var attiecināt arī uz dalību cepļu kurināšanā, izstādēs un tautas lietišķās mākslas studijās. Gan savā darbnīcā, gan studijā jaunajiem meistariem tika un tiek nodots ne viens vien amata noslēpums. Jāatzīmē arī A. Ušpeļa devums atjaunojot A. Paulāna cepli J. Raiņa memoriālajā muzejā Jasmuiža 1999. gadā, kā arī īstenojot apjomīgas izstāžu ieceres (cilņu cikls Maizes ceļš, svečturu cikls, Latgales keramikas vecmeistaru portretu iemūžināšana mālā u.c.). Grūti būtu iedomāties, kāda būtu Latgales keramika, ja nebūtu palikuši amata pārmantotāji. Un viens no tādiem ir mūsu vecmeistars Antons Ušpelis, kurš šogad ar krāšņu personālizstādi atzīmēja 70 gadu jubileju.
Dzimis 1944. gada 14. augustā Preiļu rajona Silajāņu pagasta Dubēs kā trešais bērns tradīcijām bagātā Latgales podnieku dzimtā. Mīlestība pret mālu radusies bērnu dienās, palīdzot tēvam: mīcot mālus, veidojot svilpauniekus, kopā ar brāļiem iemēģinot podnieka ripu.
Savas prasmes Antons Ušpelis kā vienīgais no brāļiem papildinājis un dziļākas zināšanas guvis, mācoties Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolas keramikas nodaļā, kuru vadījusi keramiķe Marta Krastiņa. Jaunais mākslinieks rūpīgi studējis Latgales keramikas tradīcijas, daudz mācījies no tēva un Silajāņu vecmeistariem Andreja Paulāna, Polikarpa Vilcāna, brāļiem Kaļvām, Riučiem, Polikarpa Čerņavska.
Pēc obligātā dienesta Padomju armijā Antons atsāk podnieka gaitas un jau 1968. gadā viņam tiek piešķirts Tautas daiļamata meistara nosaukums. Īsu brīdi ir jānostrādā uzņēmuma Latvijas keramika Jēkabpils filiālē, taču jau no 1970. gada viņš patstāvīgi darbojas tēva darbnīcā Dubēs. Drīzumā iekārto savu darbnīcu tuvāk Rēzeknei Maltas pagasta Jakovičos, uz kurieni pārceļas dzīvot arī abi vecāki. 20.gs. 90-tajos gados Antons izveido darbnīcu Rēzeknē, Rīgas ielā 64A.
Keramiķis ir daudzpusīgs mākslinieks. Viņa darbu galvenā joma ir dekoratīvā keramika, kas visspilgtāk atklāj meistara personību, pasaules izjūtu, attieksmi pret tautas mākslas mantojumu, kā arī izpratni par Latgales keramikas nozīmi mūsdienu cilvēka dzīvē. Keramiķa veidojumi ir emocionāli ekspresīvi, to dekoratīvā izteiksmība sakāpināta.
Pašsaprotama ir iestāšanās un darbošanās Latvijas Mākslinieku savienībā un MS Latgales organizācijā. Antona darbnīcā amatu apgūst gan Leonards Vincevičs, gan Voldemārs Voguls, gan daudzi topošie keramiķi.
1964. gadā sākas Antona dalība izstādēs gan Latvijā, gan bijušajā PSRS, Francijā, Portugālē, ČSSR, Bulgārijas TR, Ungārijas TR, Polijas TR, VDR. Izstāžu skaits sniedzas simtos. Regulāri rīko personālizstādes, piedalās tradicionālajās Latgales podnieku dienās un starptautiskajos gadatirgos. Ir aktīvs Andreja Paulāna tautas lietišķās mākslas studijas un TLMS Rēzeknes apriņķa pūdnīki dalībnieks. Darbi skatāmi Latvijas un ārzemju muzejos, kā arī privātkolekcijās.
Starp saņemtajiem apbalvojumiem ir gan Triju Zvaigžņu ordenis, gan Latvijas Mākslinieku savienības diploms un A. Paulāna medaļa. 2015. gada vasarā Ušpelis par mūža ieguldījumu Latgales keramikas tradīciju saglabāšanā un attīstībā tika apbalvots ar Ministru prezidentes Pateicības rakstu.
Antonam Ušpelim tuvas ir saimniecības trauku formas. Viņš meklē seno formu variēšanas iespējas. Daudzveidīgus uzbūves un proporciju meklējumus vērojam viņa veidotajos eļļas traukos un vārauniekos. Mierīgs, skaidrs līniju plūdums raksturo piena podus, lepnas un apjomīgas ir alus krūzes. Vāzes izceļas ar spēkpilnu smagnējību, silueta ritmu piesātinātību, to strauju maiņu. Uzbūvi papildina bedrīšu, "virvīšu" joslas, stilizētas putnu, dzīvnieku figūriņas, kā arī plašāku sadzīves ainu tēlojums, kas aptver visu trauka apjomu. Daudz laika un radošas aizrautības veltīts svečturu gatavošanai, kas prasa no meistara gan izkoptu ritma izjūtu, gan māla īpašību pārzināšanu. Pārsteidzoši ir apaļie daudzžuburu, trīsžuburu, kā arī pēc austras koka raksta motīviem darinātie svečturi. Tajos neapšaubāms ir apliecinājums keramiķa meistarībai.
TLMS Rēzeknes apriņķa pūdnīki
Vadītājs Andris Ušpelis
Atpakaļ
