Latviešu leģionārs, zemessargs, godavīrs, atvaļināts virsleitnants Olģerts Mentelis mūžībā

---

(09.05.1924.-10.10.2018.)

Visu varat man paņemt,
tikai brīvību – nē;
svēto brīvību nē!
Tikai brīvību nedošu tam,
kas man gribēs to ņemt.
Mums pašiem par brīvību lemt.
Alfreds Putniņš

Liktenis liedza Viestura ordeņa kavalierim, atvaļinātam virsleitnantam Olģertam Mentelim piedzīvot Latvijas valsts dibināšanas 100. gadadienu, ko viņš tik ļoti vēlējās un gaidīja. Pietrūka trīsdesmit deviņas dienas, un šis Likteņa lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.

Virsleitnants dzimis 1924. gada 9. maijā Rīgā. Olģertam bija tikai 19 gadi, kad viņu iesauca Latviešu leģionā. Dienesta periods ilgst no 1943. gada 31. maija līdz Vācijas kapitulācijai 1945. gada 9. maijā. Kara gados beidzis Artilērijas instruktoru skolu Jelgavā; artilērijas novērotāju kursus Bolderājā, kā arī artilērijas novērošanas virsnieku kursus. Izbridis ierakumu grāvjus no Volhovas purviem, cauri Morei, līdz Džūkstei un Lestenei. 21 gadu vecā karavīra raksturu, drosmi un prasmi izteiksmīgi apliecina apbalvojumi  Dzelzkrusts, 2. šķ., par varonību Ziemassvētku kaujās Kurzemes cietoksnī 1945. gada janvārī, Trieciennozīme un Tuvcīņas nozīme tā paša gada janvārī un februārī, Ievainojuma nozīme (sudraba) un Rokas lenta "Kurland" 1945. gada martā un aprīlī.

Pēc Vācijas kapitulācijas 1945. gada 9. maijā – apcietinājums, izsūtījums uz bij. PSRS soda nometnēm, badošanās, verga darbs, slimības. Olģerts izturēja un atgriezās. Strādāja dažādus darbus, neklātienē beidza toreizējo LVFKI (tagad Sporta pedagoģijas akadēmija), iegūstot sporta pedagoga kvalifikāciju. Kā sporta pedagogs un audzēkņu mīlēts sporta treneris strādāja Baldonē, Talsos, Rīgā, Jūrmalā.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas iesaistījās LNKB, dibināja un vadīja šīs biedrības Jūrmalas nodaļu. Bija Palīdzības biedrības (bij. Palīdzības fonda) Tēvijas sargiem līdzdibinātājs un aktīvs biedrs; zemessargs kopš tās dibināšanas; pildīja Zemessardzes štāba bataljona 62. padomnieku rotas komandiera pienākumus.  1998. gadā iestājās Latviešu virsnieku apvienībā. Bija arī Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK Goda biedrs.

No viņa dzirksteļoja enerģija, plūda reizēm dzēlīgs, bet labsirdīgs humors. Olģerts cauri visiem dzīves gadiem iznesa noturīgu patriotismu. Tieši tāpēc virsleitnants izveidoja vēsturisko notikumu izpētes grupu Andreja Pumpura Jūrmalas 1. ģimnāzijā; viņa rosināti, Andreja Pumpura, Kauguru un Majoru vidusskolu jaunieši katru gadu 18. maijā pulcējās Jūrmalā uz atceres brīdi pie Lāčplēša Kara ordeņa (LKO) kavaliera kapteiņa Paula Zolta pieminekļa. Olģerts sarīkoja gan skolu jauniešu militāro stafeti Augsim Latvijai, gan – velobraucienu pa Brīvības cīņu norises vietām. Viņš personīgi piedalījās Brīvības cīņu dalībnieka, LKO kavaliera, pulkvežleitnanta Augusta Muižuļa cīņu gaitu izpētē un piemiņas akmens uzstādīšanā un atklāšanā Lapmežciemā Tuteņu mājās (2005.). Mūsu virsleitnants rosināja pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas istabas iekārtošanu Rudbāržu skolā (tagad, diemžēl slēgtā).

Olģerts aktīvi rūpējās par Latvijas jaunās paaudzes audzināšanu un skološanu Latvijas sarežģītās vēstures zinībās un starptautisko notikumu izpratnē. Jaunsargi, studenti, skolnieki labprāt klausījās Olģerta izteiksmīgos un interesantos stāstījumus par kara gados pieredzēto; viņi piedalījās daudzos pārgājienos pa Latviešu leģiona 19. divīzijas lielkauju vietām 1944./1945. gadā Kurzemes cietoksnī, kurus rīkoja LVA, JRC, NBS, NAA šī vēstures posma pētnieki-entuziasti, dažkārt kopā ar Latvijas Kara muzeja speciālistiem un jaunajiem vēsturniekiem. Un pārgājiena dalībnieku vidū, kamēr veselība to atļāva, bija arī Olģerts. Viņš ieinteresēja Jūrmalas 1. ģimnāzijas skolniekus pētīt latviešu karavīru cīņu vēsturi Otrajā Pasaules karā; par šo tēmu skolnieki izveidoja filmu, kas tika demonstrēta gan filmas autoru skolā, gan arī citās Jūrmalas skolās.

Kopā ar Latvijas Nacionālo karavīru biedrības aktīvistiem Olģerts savulaik organizēja seminārus Jūrmalas skolu vēstures skolotājiem – nacisma un komunisma noziedzīgie nodarījumi Eiropas tautām un valstīm.

2003. g. jūnijā viņš (kopā ar citiem LVA virsniekiem) tikās ar angļu virsnieku grupu, kas pulkvežleitnanta P. Rafertija vadībā ieradās Latvijā pētīt trīs Kurzemes lielkauju norisi Otrajā pasaules karā, šo kauju vadību un taktiku. 

Olģertam pietika enerģijas ciešā sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas Domi, Jūrmalas muzeju, Bulduru, Majoru, Kauguru Kultūras nodaļām rīkot daudzus Latvijas Atbrīvošanas cīņu un Otrā pasaules kara Latviešu leģiona varoņu atceres un piemiņas sarīkojumus. Tajos vienmēr ieradās arī Jūrmalas skolu jaunieši, un viņus Olģerts aicināja  mācīties, sportot, norūdīt sevi, izzināt mūsu tautas vēsturi un likteņgaitas, augt par Tēvzemes patriotiem. 

Šo pamatdomu no Olģerta klātesošie dzirdēja gan NBS dienās, gan atceres sarīkojumos Lestenē, Litenē, Morē, Skrundā, Džūkstē, Ukros un citviet.

Nepabeigts palika Olģerta dzīves atmiņu, pārdomu un atziņu apkopojums.

Virsleitnanta Olģerta Menteļa darba novērtējumu raksturo apbalvojumi: Aizsardzības ministra "Atzinības Goda zīme" (2004), goda zīme "Par ieguldījumu Bruņoto spēku attīstībā" (1999), piemiņas medaļa "Sekmējot Latvijas dalību NATO" (2004); NBS komandiera medaļa "Par nopelniem" (I pak., 2001); ZS komandiera apbalvojums "Zemessardzes Nopelnu zīme" (2009), goda zīme "Par kalpošanu tautai un Latvijai" (2001), piemiņas medaļa "Zemessardzei 15 gadi" (2005), zemessarga izdienas zīmes; vairāki AM, NBS, ZS Goda un Atzinības raksti; LVA Jubilejas medaļa "LVA 90 / 1922-2012" (2012).

13. oktobrī, militāra goda ceremonijā, Sēru namā Slokā, no virsleitnanta Olģerta Menteļa atvadījās daudz cilvēku: tuvinieki, LVA, NBS, ZS, LNKB, LOB, LNPA, NA VL-TB/LNNK, Jūrmalas pašvaldības pārstāvji, gados jauni un sirmi draugi, kaimiņi, jūrmalnieki. Atvadu ceremoniju vadīja mācītājs Guntis Kalme. Olģertam sanestie cieņas un mīlestības ziedi sagūla LKO kavaliera kapteiņa Pētera Zolta atjaunotā pieminekļa pakājē Kauguros.

Virsleitnanta Olģerta Menteļa pelnu urniņa vēlāk ar militāru godu tiks guldīta Latviešu leģionāru Brāļu kapos Lestenē.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību Olģerta tuviniekiem un domubiedriem.
Lai Tev gaiši Aizsaules ceļi! Tu neaizej tālu, Tu paliec mūsu sirdīs un atmiņās. Tikai līdzās Tevis nebūs.


LVA biedre
atvaļināta kapteine Sarma Līne

P.S. Latvijas Ordeņu brālības biedres S.Līnes raksts sagatavots publicēšanai žurnālā „Kadets 2018”.