Noslēdzies Jāņa Būmaņa darbīgais mūžs
Mūžībā devies Latvijas ordeņu brālības biedrs, Viestura ordeņa virsnieks Jānis Būmanis (28.04.1928–3.04.2021).
J.Būmanis nodzīvoja garu un darbīgu mūžu. Dzimis Rudzātu pagastā zemnieka un pagasta vecākā daudzbērnu ģimenē. 1948.g. absolvēja Malnavas lauksaimniecības tehnikumu, strādāja par Atašienes valsts sēklu inspekcijas stacijas priekšnieku. Visu ģimeni skāra visi laikmeta notikumi, arī 1949. gada 25. marta izsūtīšana. Uz Sibīriju ģimeni izsūtīja sadalīti, bet tā ar pūlēm savienojās 1952.gadā. Jānis sākotnēji izsūtīts uz Omskas apgabalu. Vēlā rudenī savienojās ar ģimeni Tomskas apgabalā. Par atteikšanos sadarboties ar čeku no darba lopu sagādes stacijā atbrīvots un iemests kolhozā „nosprāgt”. Pēc Staļina nāves Jānim atļauj strādāt par agronomu tālā taigas kolhozā. Par izcilu darbu Jānis Būmanis pat Sibīrijā apbalvots vairākām medaļām. Pēc atgriešanās Latvijā čeka liek šķēršļus darba iekārtošanās jautājumā. Līdz beidzot Jānis Būmanis sāk strādāt Oktes sovhozā, Laidzes tehnikumā, Dārzeņu šķirnes sēklu valsts pārvaldes sistēmā.
Pēc aiziešanas pensijā pievērsies Rudzātu pagasta un Latgales novada vēstures izpētei. Tapa daudzas monogrāfijas. No tām kā nozīmīgākās jāmin: „Mazā Zemgale Laikmetu griežos”, „Ošas upes krastu dziesmas un raksti”, „Pretošnās kustība Dienvidaustrumu Latvijā” uc.
2008. gadā Jānis Būmanis apbalvots ar Atzinības krusta II pakāpes (Sudraba) goda zīmi. 2020.gada 23. aprīlī par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā (nacionālās pretošanās kustībā un valsts neatkarības aizstāvēšanā) Jānis Būmanis apbalvots ar IV šķiras Viestura ordeni un iecelts par Viestura ordeņa virsnieku.
Par savu aktīvo sabiedrisko darbību un novada vēstures izpēti Jānis Būmanis ir iecelts par Līvānu novada Goda pilsoni.
Izsakām visdziļāko līdzjūtību Jāņa Būmaņa piederīgajiem,viņa līdzgaitniekiem, draugiem un kolēģiem.
Atpakaļ
