Atzinības krusts

---

Atzinības krusts (Croix de la reconnaissance),kas dibināts 1710.gadā Liepājā, Latvijas Republikā nodibināts 1938.gadā par piemiņu Kurzemes un Zemgales hercogistes slavas laikiem un atjaunots ar Valsts apbalvojumu likumu 2004.gadā.
Atzinības krusta devīze ir "Pour les honnêtes gens" (Godaprāta ļaudīm).

Ar Atzinības krustu apbalvo par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Par nopelniem uzskatāma uzticīga un uzcītīga kalpošana valsts vai pašvaldības dienestā, priekšzīmīga un godīga darba izpilde, ikviena sabiedriska kalpošana, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku attīstīšana.
Ar Atzinības krustu un tā goda zīmi var apbalvot fiziskās personas, arī ārvalstu fiziskās personas, ārvalstu vadītājus un ārvalstu valdību vadītājus, starptautisko organizāciju vadītājus, ārvalstu vēstniekus un citas ārvalstu amatpersonas.
Atzinības krustam ir piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes.

Apbalvojuma vēsture
Kurzemes hercogistes pastāvēšanas laiks ir no 1561.gada līdz 1795.gadam. Hercogisti pārmaiņus pārstaigāja gan zviedru, gan krievu karaspēks. Hercogistes liktenis daudzējādā ziņā izšķīrās 1709.g. oktobrī Marienverderas pilsētiņā Austrumprūsijā, kur tika akceptēts Krievijas cara Pētera I nodoms apprecināt tikko par pilngadīgu atzīto septiņpadsmitgadīgo Frīdrihu Vilhelmu ar cara pusbrāļa Ivana jeb Ioanna meitu Annu. Tādējādi Kurzemes hercogiste nonāca Krievijas ietekmes sfērā. Vācijā hercogs ieguva izglītību Erlangas Bruņinieku akadēmijā. Hercogistes padome 1709.g. atzina Fridrihu Vilhelmu par pilngadīgu. 1710.gada 13.maijā Liepājā, kad lielā Kurzemes hercoga Jēkaba mazdēls, jaunais hercogs Fridrihs Vilhems atgriezās uz hercogistes zemes, viņš tūdaļ paziņoja par jauna ordeņa – Atzinības ordeņa (l’Ordre de la Reconnaissance) – nodibināšanu atbilstoši visiem tolaik pastāvošajiem noteikumiem ar devīzi “Pour les honnêtes gens” (“Godaprāta ļaudīm”). Ierosinājumu dibināt Atzinības ordeni Fridrihs Vilhelms bija guvis Prūsijā. To piešķīra par izciliem nopelniem civilā un militārā jomā, un tā saņēmēji ieguva mantojamu muižnieka titulu.
1938.g. Latvijas valstī atjaunotais Atzinības Krusts tikai daļēji saglabāja savu seno formu. Valsts prezidenta sekretārs Jānis Grandaus rakstīja, ka šis “… nav jau precīzs vecā ordeņa restaurējums, bet reformēts vecais ordenis, jo ir vēl citi laikmetīgi grozījumi…”.