Latvijas Ordeņu brālības vēsture
11.03.2006
Cilvēkus, kam ir izcili nopelni Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanā, mūsu saimnieciskās dzīves, kultūras, zinātnes un mākslas, vai citu jomu attīstībā, ar Latvijas Republikas ORDEŅU KAPITULA lēmumu apbalvo ar Latvijas ordeņiem un Goda zīmēm. Turpmākā gaitā visus ordeņu kavalierus cenšas saliedēt un koordinēt Latvijas Ordeņu Brālība.
Kā tā radās, ko dara pašlaik un kādi ir nākotnes plāni, par to tālāk.
Vēsture
1994. gadā ar Valsts Prezidenta Gunta Ulmaņa gādību tika atjaunots TRIJU ZVAIGŽŅU ORDENIS un izveidota Ordeņa Dome.
Latvijas Republikas likumā teikts, ka ne valsts, ne pašvaldību struktūrām pēc tam nav nekādu pienākumu pret ordeņu kavalieriem. Likuma "Par Triju Zvaigžņu ordeni" 12. pantā 2. sadaļā teikts, ka "Ordeņa piešķiršana personai nerada nekādas priekšrocības". Starp apbalvotajiem ir arī gados veci cilvēki, kā arī tādi, kas palikuši vieni jeb atrauti no aktīvas līdzdalības sabiedriskajā dzīvē; tāpat ir daudzi, kas niecīgo pensiju dēļ dzīvo uz nabadzības robežas vai pat trūkumā. Šādā situācijā svarīgi bija konsolidēties pašiem ordeņu kavalieriem.
1999. gadā visus apbalvotos uz salidojumu aicināja Lielvārdes Dome un Andreja Pumpura muzejs. Pirmā salidojuma organizēšanas laikā vēstures zinātņu Dr. Jānis GRAUDONIS ( 2005) ierosināja izveidot Triju Zvaigžņu ordeņa brālību. Viņš teica: ..organizācijas uzdevums būs gādāt par tās dalībnieku materiālo un morālo stāvokli un darīt visu, lai neviens no augsto apbalvojumu saņēmējiem netiktu aizmirsts.
Un tā, J.Graudonis kopā ar kultūras darbinieci Liānu Osi, arhīva darbinieku Aināru Bambalu un sabiedrisko darbinieku Osvaldu Štrausu izstrādāja Brālības statūtus, kuri salidojuma laikā Lielvārdē tika izdalīti apbalvotajiem. Visi salidojuma dalībnieki atbalstīja Brālības veidošanu, lai pēc tam 1999.gada 11. decembrī pulcētos Rīgā, Zinātņu Akadēmijas zālē uz savu pirmo kongresu.
305 kongresa dalībnieki pieņēma Triju Zvaigžņu Ordeņa Brālības (TZOB) statūtus, ievēlēja TZOB Domi 28 cilvēku sastāvā un Revīzijas komisiju 3 cilvēku sastāvā. Par Domes priekšsēdi ievēlēja pašas šīs idejas autoru J.Graudoni.
TZOB turpināja organizēt salidojumus 2000. gadā Cēsīs, 2001. gadā Rīgā, tad Kuldīgā un Limbažos.
2004. gadā, pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ierosinājuma Saeima pieņēma likumu, ar kuru tika nodibināts LATVIJAS ORDEŅU KAPITULS un atjaunotas Latvijas brīvvalsts atzinības zīmes: VIESTURA ORDENIS, ATZINĪBAS KRUSTS un šo ordeņu Goda zīmes.
Līdz ar šo apbalvojumu atjaunošanu radās nepieciešamība izdarīt izmaiņas arī TZOB. Dome nolēma Brālībā aicināt visus ar Latvijas valsts ordeņiem apbalvotos. 2004. gada 11. decembra pilnsapulce nolēma izveidot biedrību: LATVIJAS ORDEŅU BRĀLĪBA (LOB) un apstiprināja LOB statūtus. 2005. gada 28. aprīlī to reģistrēja LV Uzņēmumu reģistrā. Arī visi TZOB biedri ir aicināti pārreģistrēties LOB un saņemt jauno Latvijas Ordeņu brālības apliecību.
Mūsu mērķi
Daudzi apbalvotie gan Latvijā, gan ārzemēs ir ar ietekmīgu stāvokli sabiedrībā, iniciatīvām bagāti un darba spējīgi. Tas ir iespaidīgs patriotisks spēks, kas daudz varētu dot valstij un sabiedrībai, ja vien apvienotos. Bet zināms arī, ka daudziem citiem apbalvotajiem ir vajadzīga palīdzība, ko efektīvāk un ērtāk sniegt, ja apvienojamies.
Tādēļ LOB valde par svarīgu savas darbības uzdevumu uzskata apbalvojuma saņēmēju apvienošanu Latvijas Ordeņu Brālībā, lai veidotu un virzītu šo spēku kā patriotisku atbalstu veiksmīgai valsts un tautas attīstībai, paralēli tam sekmējot Nevalstisko organizāciju auglīgu sadarbību ar Saeimu - demokrātiskas un iedzīvotājiem labvēlīgas valsts veidošanā un nostiprināšanā.
Šai sakarā LOB valdes konkrētie uzdevumi ir:
Apzināt visus ar Ordeņiem un to Goda zīmēm apbalvotos un uzaicināt tos iestāties un aktīvi darboties Brālībā, iepriekš minēto uzdevumu sasniegšanai.
Sniegt humāno palīdzību tiem Brālības biedriem, kam tā nepieciešama.
Organizēt Brālības biedru un ģimeņu locekļu kultūras un atpūtas pasākumus.
Informēt par savu darbību sabiedrību, izmantojot presi un citus masu saziņas līdzekļus, izveidojot savu mājas lapu, izdodot periodiskos izdevumus utt.
Minētajiem pasākumiem, protams, vajadzīgi papildus līdzekļi, jo pašlaik LOB nav pat algota lietveža, nav piemērotu darba telpu un biroja tehnikas. Līdzekļu sagāde tāpēc ir viens no valdes pamatuzdevumiem.
Tieši tādēļ valde aicina privātpersonas, uzņēmējus, bankas, latviešu organizācijas te un trimdā, visus, kas spēj, kam ir tuvi LOB mērķi palīdzēt.
Aicinām palīdzēt Brālībai, lai tādējādi mēs varētu palīdzēt daudziem!
Atpakaļ